Sirds man raud,jo jūtos slikti
Kaut es barā nav neviena
Kam es būtu mazliet mīļa.
Kaut man lūpas smaida jautri
acīs skumju mirdzums vīd.
Gribas kliegt aiz sāpēm skaudrām
Kas man krūis plēš un griež.
Gribas kaukt aiz vientulības
Kas pār mani spārnus pleš.
Esmu viena uz šīs takas
Ko par manu dzīvi sauc.
Vienmēr visur ja kas notiek
Vaino mani lai vai kas.
Jo es laikus neatradu
Atbildi uz likstu šo.
Mīlu dzīvi jo tā viena
Bet ir mirkļi kad nav spēka
Cīnīties un dzīvot to.
Gribas aizmigt un uz mūžu
Neatvērt vairs acis savas.
Tad vairs sāpes neizjustu
Neplosītu krūtis tās.
Būtu miers it visiem apkārt
Nemaisītos es vairs te
Netraucētu mieru viņu
Nevajdzētu man nekā.
Tik un tā ik rītu ceļos
Un ar smaidu es uz lūpām
Cenšos nerādīd neko
Lai cik grūti klātos man.