Neesmu nekāda padomju laiku skolu izglītības fane un baigā atbalstītāja. Pedagoģija gan daudzus gadus bija mans "jājamzirdziņš". Kas bijis, tas pagājis. Vairākus gadus pat esmu nodzīvojusi skolotājmājā. Tā, kā daudz kas, uzcelta bija nekvalitatīvi, no logu aizkariem pat ūdens tecēja. Dažkārt vakarā, kad bērni jau bija gultās, iegāju pie kaimiņienes uzpīpēt. Viņa tajā laikā laboja skolēnu burtnīcas. Es gan no matemātikas šodien zinu tik to, 2+2=4. Tad, kad es mācījos skolā bērniem nekādu tiesību nebija, tikai pienākumi. Tagad ir otrādi. Tad bija jāmācās no tumsas līdz tumsai. Neesmu dzirdējusi, vai toreiz skolotāji, bērniem pirka kurpes, lai bērns kaut aiziet līdz skolai varētu. Šodienas reformas? Reālā tak ir tā, ka bērni masveidā ģība skolēnu dziesmusvētkos... Par skolēniem un skolniekiem. Skatoties un klausoties, lasot visādus gudrīšus, izskatās, ka šodien uz skolu mācīties dodas tikai zēni, meitenes izglītību apgūst kaut kur citur. Kas skolās notiks nākotnē? Kas to lai zina. Visādu reformu ieviešana novedīšot pie tā, ka bērniem jau skolas laikā tikšot izskalotas smadzenes un veiksmīgi izaudzinātas nedomājošas būtnes. Tad jau vajadzēs vēl vienu reformu - kā visiem izaudzēt astes, kā jau mērkaķiem