Ingrid

    Bija dzīvē periods, kad ar vienu cilvēku stundām runājos skaipā, un vnm tad neapzināti kko zīmēju... tās nebija ne modeles, ne ziedu vītnes, tās bija man pašai neizprotamas figūras... es tikai pēc tam, kad beidzu jau runāt, skatījos, ko esmu tur saķīmiķojusi... kvadrāti mijās ar apļiem... visādiem rombiem... vienas un tās pašas līnijas pārvilktas daudzkārt... aizvien vairāk un vairāk visu noapaļojot... interesanti- lasu 1.pievienotajā adresē.... šis tas ir, šis tas- nevaru saprast īsti... vesela zinātne!!!  
   Man jau šķiet, ka svarīgi arī, vai zīmējumi top klausoties kko, vai sarunas laikā... kā Tava bloga tekstā teikts:  "Zīmējumus ietekmē arī situācija, kurā cilvēks atrodas"..

...nu redzi- kad visa sakarīgā cilvēces daļa pie miera, es studēju "Zīmējumus uz burtnīcas malas";  jautri!!!    /un tgd Tu miegā kko nopurpini, es īsti nesaklausīju- ko tieši, bišku pastaipi kājas un čuči tālāk...   / ..

Manis zīmētajām modelēm bija ļoti slaidas un garas kājas, un tikko Tevis pievienotajā 3.adresē izlasīju, ko tas nozīmē- precīzi!!!!!!!

   Man visas skolas klades bija piezīmētas!!! Bija 2 varianti- vai nu zīmēju cilvēkus, konkrēti- sievietes, tieviņas, dažādos tērpos, nu praktiski laikam jāsaka- modeles;  vai arī visādas vītnes- kur viss vijas un tinas, lapiņas, ziediņi, atzariņi... Bet- es visu dzirdēju, ko skolotāja stāsta, izņemot tos gadījumus, kad man tēma likās gaužām garlaicīga... lielākoties tās bija humanit.priekšmetu klades... jā, man joprojām patīk zīmējumi ar pildspalvu, ne ar zīmuli...
   Tikko 2.-ajā Tevis pievienotajā adresē izlasīju, ko nozīmē tās vītnes un puķītes... un- zini??- ir tajā liela daļa taisnības..
   Arī tetovējumā uz rokas, kuru zīmēju pati, ir kkas no tā laika vijīgajām līnijām:

kad negāju vēl skolā, dzirdēju šausmīgas lietas...ka skolotājai esot žurnāls...kur viss esot pierakstīts...tieši tā arī iedomājos-uz baltajām malām...kā piezīmes....un saņēmu piezīmes savā dienasgrāmatā...adresētas maniem vecākiem...tātad-mana dienasgrāmata arī bija sava veida žurnāls.
bet man...kas tur bija mans-privātais?!-tad sāku rakstīt savu-sīkiem burtiņiem.../konspirācija tiem, kam nebija lupas.

Nezimeju,bet klausijos,bet domaju parko,citu..................

Jā,man nez kāpēc patika zīmēt sirsniņas ar lielām acīm un garām skropstāmar dažādām mutes lūpu variācijām.Droši vien izpaudās kādas emocijas,bet par to tikai tagad padomāju!

ja vien tie nav svarīgi darba dokumenti

Nav jau slikti, noapaļojas doma, kautkāds punkts teiktajam, dzirdētam pielikts.

Nu ja, man arī pie telefonsarunām sanāk kas skricelējams, jo parasti paņemu pildspalvu, lai ko pierakstītu...un tas pierakstītais apaug

Daudziem mācību laikā ir kopotie raksti, vēl ar zīmējumiem, mani tas  iedvesa mēmās šausmas bērniem, jā raksturs atklājas, kot tur domājis??? stundas laikā? man tā nav bijis, lekciju laikā vai nu gulēju, vai klausījos. Bet ilgi runājot pa telefonu, gan ka tik zīmulis, spalva rokā. Esmu redzējusi lielu personību švīkājumus, nu pārsvarā apaļīgas, dabas formas, kur variē ietonējot ar štrihu.

Jā, jau rakstīju, ka vietām apgalvojumi ir pretrunīgi...varētu piebilst, ka pat diametrāli pretēji: viens apgalvo, ka švīkājot, tiek labāk uztverts teiktais, cits secina, ka švīkātāji to dara aiz garlaicības, nepievērš uzmanību stāstītajam, sliktāk uztver vielu...

kāds kens, tas jau tikai bārbijmeitenēm, brr...

musdienu meitenes bus forsakas un interesantakas...jo vinam jau no mazotnes ir...kens.... ar ko paspeleties...sedesi te...aizvedisi tur...un ttttttttt

Man tagad reti sanāk, pamatskolā sejas profilā un ziedu/lapu vītnes, tagad gan laikam vairāk kaut kas ģeometrisks, kavdrātiņi, piemēram.

Man patika Princeses zīmēt !   un viņām skaistas , maināmas kleitas klāt ...

Re , kā !      paC sev zinātnieks un pētnieks - vari būt !    

nu no kadiem3.. 4...5....staviem

ko tu zime...es zimeju tadas majas ka baznicas visu laiku...apaksa platakas un uz augsu saurakas...ar jumtiem...nu apmeram ka peterbaznicu...gadus 40.