Harmoniskas attiecības nav atkarīgas no runāšanas... bet no sajūtām....
            ...makaronus karināt māk visi...
         labākais  izrunāšanās rezultāts ir kreisie gājieni

un stāvi tu ar baltām krizantēmām rokās.bet nezini, ko viņas vēlās...iekrāso domām un vēlmēm-mazliet sārtenas-jo sarkanā krāsa-ir skaista!...nebalini līdz baltkvēlei...kad pelnos tās...jo dzimušas-lai būtu-revolūcijas zieds!

viena Vista uzbāzta kladzināt...tikai lai-to pakļautu sev!...un tā klausīgi kladzina, kā gailīši vēlas...-tātad-nenotiek dialogs-bet-monologs ar drēbēm...kuras patiesībā ir tukšas...

turpiniet Attiecības savā stilā-viens ir gailītis-otra-vistiņa...kuru pakļauj!...jo tā ir Zilo filozifija...
neviena sieviete, kura sevi apzinās kā dzimumu-nepakļausies būt zemāka...jo-ir Augstāka un valda pār VISU!

Man vnk neizpratne:
Tu, Dana, runā savā blogā- par attiecībām; ok; bet- kāpēc???- uzradot blogu, pati paej nost, maliņā??? vsp??; tak dari, kā vēlies, bet- saku tikai to, ko zinu/sajūtu es:  Ja bloga autore pati diskusijās neiesaistās, tad viņa pati- ir neizpratnē vai- traumēta no tā, ko uzrakstījusi. Protams- paliek jau arī variants šis- rakstīju rakstīšanas pēc. Skumji, ja kas. Manu cieņu- esi zaudējusi. /kam Tev tā??- vai ne?!/ ..

Dana. Redzu- esi šobrīd te pati.
Tas, par ko runāju šobrīd es-it kā atrauti no Tava bloga- ir pieņemt vai nepieņemt- šķietamo par- esošo. Un ar to, ka- šķietami- "nogāju no sliedēm" /pārslēdzējs čuč!!/- tomēr- paliku uz tām. Piedod, ja kas- ne tā..

Jauku dienu Tev, jauku pārslēdzējam, jauku- Visiem!!   .. un man- visvairāk!!

.. manis pēc, tā sauc. Guntar xx- sajūti, ko nu vien vēlies!!, kaut anugas vai sevis paša- silto elpu!! ;) .. es runāju no realitātes, no tā, kam esmu izgājusi cauri; no tā- ko vnk zinu!!-
daļa, tā sauc.- cilvēku- ir totālākie muldoņas; visā!! /gluži tāpat, kā Tava anuga- savos māksl. uzveidojumos/; ok, konkrēts piem. /atv. jau iepriekš- atrauts no "augstās mākslas"!/-  es jau nedēļu tērēju sevi, cenšoties nopirkt, sev zin. iemeslu pēc, citu auto; ar ko es saskaros diendienā??- ar tikpat klaju muldēšanu, kā Tevis "iecienītajā mākslā"!! .. teiksi- runāju par gaužām atšķirīgām lietām??- ok, saki- ko vēlies. Tāpat- šķirba maza./   ..Neviens no māksliniekiem, ko patiešām cienu- ne dzejā, ne dejā, ne mūzikā ..- pats NAV stāvējis ārpus tā, ko pauž savā mākslā!! ....

Nu , nu .....es gan te ko citu sajūtu Tevis paustajā ,Ingrīdiņ ......

nenoraksti nu, Guntar, uz skaudību to, ko es te paužu!! man vnk riebušies un riebjas joprojām, un riebsies vnm, kamēr būšu- cilvēki, kas izliekas un tēlo no sevis to, kas nav!! lai ar kādiem māksl. izt.līdz.arī to nedarītu!!.. man, jā, jā- man!! ir jājūt, ka tas, ko autors raksta, nāk tieši no viņa!!!, ne no spējas- manipulēt ar dotumiem!! Viss.

Atv. mani, Dana, vēlreiz!! Es nevēlos viņai radīt spec.blogu, jo viņa vnk nav tā vērta!!.. jā- es ierakstītu, kas man sakāms tur, ko esmu mēģinājusi- ne reizi vien!- bet anugai jau  dikti nepatīk, ja kāds, tiešā tekstā, viņas maksl.meistarību apšauba; esmu vnk bloķēta; aiz to..
Vēlreiz- piedod man, Dana!! :)

Neesi nu tik skaudīga , Ingrīdiņ !  

Es ļoti atvainojos Tev, Dana, ka izsakos Tavā blogā:

bet- paskatījos virs Tevis- atkal mākslīgi skaisto blogu speciāliste Guna anuG uzradījusi kārtējo šedevru; jauki, protams!!; tikai mūžam nesapratīšu cilvēkus, kurus spēj uzrunāt mākslīgi uzmeistarots, ok, ok- ar baigo rūpību!!- blogs, kas nenāk no cilvēka paša, bet viņa spējas- manipulēt ar vārdiem un piemeklēto materiālu /foto, mūziku.../ ..

zinu sen jau- jāliekas mierā- lai jau veido tos mākslas darbus, bez seguma, bet- kad nenoturos, tad- nenoturos...

vēlreiz atvaino- ka izteicos te!!
Tavs blogs- par attiecībām, ņemts no realitātes; laikam aiz to man atk panesās...
/vai es tik ļoti mīlētu Ziedoņa dzeju, ja tā nenāktu no Viņa būtības dziļumiem??- jaut. retorisks, protams!! ../ ..

ok; palasīšos vēlāk, ja vēl kāds būs par šo, īstenībā- tik komplicēto lietu- attiecības, izteicies godīgi, no sevis.

Lillij!! /09:32/-
man patiešām prieks ik reizi, kad dzirdu ko sakarīgu.
Inetas teiktais, Aleksandra, Tavs.
Attiecības- tas ir, tas PATIEŠĀM IR!!- abpusējs darbs, lai cik stulbi tas neizklausītos.
Bet- es tgd runāšu daudziem/-ām-  absolūti nepieņemami!!; ir tmr jājūt, es pat nezinu, ar ko tieši- ar prātu?, intuīcuju?.. vnk- iekšējo jušku??- kad ir vērts tajās ieguldīt tā sauc.darbu, kad- nē!!.. Un to saka sieviete, kas investējusi sevi, pilnībā!!, attiecībās, kas vērtas- NEKĀ!! .. Man viegli par to runāt?- nē!!; es vnk vedu godīgu sarunu.

Piekrītu, ka IR JĀRUNĀ! Nu ir.. Cik reizes nav tā, kad tik tiešām labāk noklusējam, jo liekas ka apvainosies, nesapratīs..Taču izrunājoties, lai cik tas nebūtu patīkami, pēc pārdomām, rodas arī risinājumi..Attiecības - tas ir  abpusēji liels darbs!

Es savādāk izteiktu autores rakstīto....Nevis vīriešiem bailes no sekām,bet gan no neizpratnes - būtības....No abpusējās neizpratnes,abpusējās lietderības.
To pieminēja Inete savā komentārā.
Problēmu ,neizsakāmi daudz ....Un viena no tām,necieņa vienam pret otru,pēc kā top visas nesaskaņas attiecībās .

Man šķiet, ka daļēji cilvēks pats sev negrib atzīties, ka ir izdarījis nepareizu izvēli, un, kad rozā briļļu periods garām, partnerī tik daudz kā ir kaitinoša, izmanīt to nevar, diemžēl, tādēļ arī cilvēks klusē, drīzāk tā ir klusēšana par savu ilūziju sabrukšanu.
Protams, piekrītu arī autorei, ka daudz kas netiek izrunāts, bet daudz ko izrunāto partneris "laiž gar ausīm", jo pārstāj uztvert sievietes sacīto jau pēc dažām minūtēm, bet vadīt dialogu tā, lai vīrietis nezaudētu modrību un sadzirdētu visu teikto, nereti sieviete neprot. Un atrast īsto situāciju, balss toni, noskaņojumu tādai uzticības sarunai arī nav viegli intravertam cilvēkam. Ja satiekas divi ekstravertie, tad it kā problēmu nevarētu būt, tur parasti regulāri iet "spalvas pa gaisu"
Ingridai

Piekrītu Tev, Sandri /15:03/, tāpat kā piekrītu bloga autorei.
To, ka daudz ko nobloķējam sevī, ka vēlamies jau paši savās acīs, nemaz nerunājot par līdzcilvēku, būt labāki, kā esam, nu notiek tas, apzināti vai neapzināti, bet- notiek!! Mēs zinām katrs savus tarakānus, un negribas jau šausmīgi, ka tos ierauga citi, arī vistuvākais cilvēks- nē!!... bet- ja es kādam spēju kļūt mīļa un nozīmīga, ja kāds spēj kļūt mīļš un nozīmīgs- man, tad, vsm man tā gribētos domāt un ticēt- tad pieņemt vienam otru ar visiem viņa zemūdens akmeņiem, palīdzēt, cik nu iespējams, tikt ar tiem galā, tiem pāri...  

Paldies, Dana, par tik saturīgo blogu!!

Atļaušos iekomentēt jau sakomentēto.

Gunara koments- kurā vietā, Tavuprāt, bloga autore kādu te māca?? Kāpēc Tu to uztvēri tik slimīgi?? Viņa ļoti argumentēti- pie tam!!- izteica savu viedokli, atšķirībā no daudziem, kas tikai kko nomētā no sevis un viss!!

Anne- to, ka Tu te dzīvojies savās vīzijās nepārtraukti, sen tiem, kas biežāk ko te palasās skaidrs, ka tikai Tu viena, ar savām kosmosa ainām un saviem mīlulīšiem esi kkas, pārējie- tukša vieta. Lai nu tā būtu!! Sen Tavus murgus neņemu galvā. Bet- ar kādām tiesībām Tu uzbrauc vīrietim par viņa gadiem?? Tev mūžīgā jaunība apsolīta, a?? Nu tad padalies, jaunuve /ha!!- padzīvojusī meitene, tuvāk patiesībai/, kā tiki pie šī solījuma?? kosmoss piespēlēja, vai kas??

Vasilijs- kā jau Vasilijs; neizteikšos