Nekad neesmu vīlusies par Jaunā Rīgas teātra izrādēm.Arī šoreiz jutos atkal mazliet uzlādēta.Izrāde"Aspazija.Personīgi"ļauj beidzot saskatīt Rainī un Aspazijā vienu veselu kodolu,bet tomēr parādot tos ar visiem plusiem un mīnusiem.Nekas nav parādīts izskaistināti,toties patiesi un mazliet skumji.Gan Raiņa draugu nodošana un vienīgi Aspazijas spēks palīdz izsūtījumā.Aspazijas spēja stāvēt pāri Raiņa nodevībai tik spēcīgi kā Spīdolai,apzinoties ka vienīgi ar viņu ir īstā garīgā tuvība,un neviena sieviete to nespēs.Noteikti noskatieties,ja ir iespēja.

Mans miers ir beigts.

Mans miers ir beigts!Kā postītājs
Tu meti degli manā dzīvē,
Kur šausmīgi viss uzliesmo,-
Kas gadu gados uzcelts bij,
Nu sabrūk,sakrīt,top par pelniem!
Un uguns mēles,kāri laizot,
Visapkārt spiežas katrā vietā,
Jau viņas sagrābj priekškaru,
Kas sedza dvēsles dziļumus...
No bezdibeņiem paceļas
Lūk,kāda būte liesmu blāzmā.
Mirdz viņas vaigs tik šausmains,skaists,
Kā apliets karstām asinī.-
Vai tā ir mīlestība?
                /Aspazija/