Kā lai piedodam tiem, kuri nevēlas, ka viņiem tiek piedots ? Mēs ļoti vēlamies, lai piedošana, ko piedāvājam, tiktu pieņemta. Piedot citiem - nozīmē dziedināt pašam savu sirdi. Piedot otram no sirds ir rīcība, kas atbrīvo. Mēs atbrīvojam otru no visa tā negatīvā, kas pastāv starp mums. Mēs sakām : "Es vairs nepieminēšu tavu nodarījumu". tači ir vēl kaut kas. Mēs arī sevi atbrīvojam no nastas būt par tiem, kam "nodarīts pāri". Kamēr nepiedodam tiem, kas sāpinājuši mūs, nesam viņus sev .līdzi, vai vēl sliktāk, stiepjam viņus kā smagu nastu. Liels ir kārdinājums turēt dusmas uz saviem ienaidniekiem un pēs tam uzskatīt sevi par apvainotu un sāpinātu.
Atslegas vārdi: Parf piedošanu.0
Annele ,lasījusi..bībeli...
pirms lūdzi piedošanu-jau piedevu tev!...bet tu to nelūdzi tam, kuram esi pāridarījis...
tāpēc...tas vismazākais, kuru esi nievājis un pēlis un kurš nebija cienīgs saņemt piedošanas lūgumu-tev ir piedevis-tas var būt tikai Dievs...
ja tas tā nebūtu, Viņš nesēdētu savā goda krēslā-cēlsirdīgs...sīku intrigu sagrauzts.
bet! ko esi darījis vismazākajam-to esi darījis man!...un es tevi vairs nepazīstu-lasies uz elli-tur tava vieta!
Nedari otram to,ko pats negribētu sev...
Dažreiz galviņai ir nepieciešams caurvējš tas samazina piktumu! Pavasaris ienesīs galvā jaunas vēsmas,domas! Atsābināsimies! Mazāk to smago domu.
Dažreiz galviņai ir nepieciešams caurvējš tas samazina piktumu! Pavasaris ienesīs galvā jaunas vēsmas,domas!
..tas atkarīgs no tā,kuri ir - tie....Ja jau nevēlas,tātad,viņi vēlas saglabāt intrigu - asumu savstarpējās attiecībās...Pievērst lielāku uzmanību...Ja jau piedoss,tad visa uzmanība zudīs - klusums.
Vienkāršākais variants, ja jau nevēlas,tad kādas var būt attiecības...Ceļi šķiras,katrs uz savu pusi...
Ja esi neizlēmīgs un bailīgs,tad paliec gribot,un nes savu nastu visu dzīvi...