PIEDOD, VAI KĀRTĪGI SADOT...!?
13. mar 2016. 16:55
Nekas jau nenotiek nejauši –
Arī baltajām mežgīņilūzijām
Reiz pieaug spārni
Un spītējot liktenim
Dvēsele lidot sāk,
Bet uz atmiņu takām
Putekļu kārta sāk krāties.
Vēl uzdrīkstēties varu
Atvasaras gaismā
Negaisu plosošo –
Sirdī ielaist,
Vēl sastrēgumstundā
Sapņu romānu radīt,
Vērpetēs dzīves klasiku iegriezt,
Bet pašai vēl palikt
Pusceļā starp margrietiņām
Un puķuzirņiem.
...Dženija...
Atslegas vārdi: dzīve38617, dzeja . mīlestība9
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Gunta M. 13. apr 2016. 15:14 Cik skaistas rindas!
Kāpēc viss ap Jums tik skaists?Tas noteikti nav te virs zemes!
Dzēsts profils
14. mar 2016. 16:27Dzīvē notiek vis otrādi - sakuma sadod, bet pēc tam piedod.
Vineta K. 13. mar 2016. 19:33Nevienu-ne,otru....................
Vasilijs P. 13. mar 2016. 17:51Tad jau Vaišļas kungs un Vējoņa kungs to pasu Mildronāta preperātu lietojusi.
Lita F. 13. mar 2016. 17:06