Ak ! ak..., ak ! atkal - šis neērtais 16.marts ir klāt ! Valstsvīri un ierēdņi - trīcvaidziņi ! gatavie , atkal pārdzīvo dikti - kā nu darīties, kā būt ->> vilks lai paēdis /kaimiņlācis - pareizāk !/ un kaziņa /leģionāru kas piemiņu ciena !/ dzīva paliktu ...
Ai , nu faktiski - bēda maza par abiem ..., galvenais - iesildītos krēslus kā saglabāt ! Iet uz to sasodīto ziedu nolikšanu , vai neiet ->tāds ir jautājums ! Steidzami ,,saslimt,,?tučiņ - par ,,beigtu,, izlikties ? Dilemma ! šamajiem ...
Mēs esam tie - kas noticis ar mums . Tikai , apzinoties un cienot savas saknes , koki un cilvēki var lepni - galvu debesīs celt . Vienkārši paklusēsim , godinot viņu piemiņu ..., to dažu vēl dzīvo - kuri starp mums ..., to daudzo ->>>>> mūžam jauni palika kuri ..., jaunību savu - brīvai Latvijai ziedojot .
........................................................................................................................
... ai , bāliņi , ai , bāliņi ,
lai zobens Tavs un Tu ,
par dzimto savu tēvu zemi -
............. vienmēr nomodā !
Atslegas vārdi: Dzimtenes sargus godinot0
Leonīds Breikšs neatnāca uz norunāto tikšanos - tie nobendēja viņa miesisko apvalku ..., Dzejnieka dvēsele , viņa dzejā - dzīva ! starp mums...
Neviens nav notiesāts uz nakti -
Neviens, kam sirds pēc gaismas slāpst,
Lai tūkstots kapi būtu rakti,
Reiz dzīvība tiem pāri kāps.
/Leonīds Breikšs/
Leonīds Breikšs ieintereséja, papétiju vina biogràfiju. Kàdu gan golgàtu, vinam nàcies iziet. Pazûdot kaut kur ellé, savos 34 gados .. Vai vinsh nav aizmirsts, shis talantigais, jaunais cilvéks ?
Satikshanàs norunàta ! " katru gadu-Pirmais janvàris, pie Brivibas pieminekla ... ".
...Tu , kas dzirdi -
saklausi mūs !
ar Latviju kuri -
.......... sirdī .
Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest,
Vārdi ir, kas latvju sirdīs deg un kvēl un nenodziest.
Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan,
Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man.
Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas tavs svētais prāts,
Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc.
Lai pār lejām šīm un kalniem tikai latvju mēle skan,
To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man.
Tu tak negribi, lai važās atkal reiz mūs svešnieks kaļ.
Lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ!
Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt
Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt.
Tu tak negribi, lai mēlē svešā tevi lūdzam mēs.
Tu, kas devis mums šo zemi, tu, kas esi mūsu tēvs!
Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tās nedzied vārga sirds!
Tāpēc mūžam tavai saulei latvju bērni jāapmirdz . . .
/Leonīds Breikšs/
p.s.Dziesmas vārdu autors , pēc Latvijas okupācijas 1940.g. , tika apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju .Tie iznīcināja viņa miesu ..., dzejnieka Dvēsele joprojām starp mums - savā ,,Lūgšanā,, ->par latviešu tautu aizlūdz .
– Franču tautas atzītais vadonis Šarls de Golls pēc kara beigām sacīja: «Katras tautas diženumu nosaka tas, kā tā izturas pret saviem karu zaudējušajiem karavīriem.» Latviešu politiskās elites lielākā daļa izturas pret latviešu leģionāriem ar lielu necieņu. Bijusī valdības vadītāja Straujuma divus gadus pēc kārtas draudēja atlaist tos ministrus, kas piedalītos tradicionālajā latviešu leģiona kritušo karavīru atceres un godināšanas pasākumā pie Brīvības pieminekļa.
Latvieši tajā pašā laikā bija nonākuši nesalīdzināmi smagākā stāvoklī nekā briti, jo krievu varmācīgā barbarisma sekas jau pēc Baigā gada terora apdraudēja latviešu tautas izdzīvošanu, par valstiskumu nemaz nerunājot. Tādēļ Latvijas Universitātes mācībspēks filosofijas profesors Pauls Jurevičs trimdā rakstīja: «Ja kāds tiek izrauts no vilku bedres, kur zvēri to draud saplosīt, tad tas neskatās, kāda ir tā roka, kas tevi izvelk, bet apkampj to un noskūpsta.»Minhenes universitātes pētnieks H. V. Noilens ir autors kapitālam darbam par 42 Eiropas tautu SS un Waffen SS (ieroču SS) vienībām. 1985. gadā šīs universitātes izdotajā grāmatā Kopā ar vāciešiem mēs varam lasīt viņa pārbaudītos faktus par latviešu leģionu: «Latviešu iesaistīšanās karā neizrietēja ideoloģiskuma dēļ, nedz arī simpātiskuma dēļ pret nacionālsociālistisko Vāciju. Viņiem vācu propagandas tēma – nacionālsociālisms, Jaunā Eiropa – nenozīmēja neko. Igauņi, latvieši un somi par savas darbības īsto dzinējspēku uzskatīja antikomunismu un patriotismu. Tas atbilda viņu pieredzei, ko viņi bija guvuši 1940. gadā. Patriotisms somiem un latviešiem nozīmēja – iestāties par savas valsts turpmāku pastāvēšanu un turpmāku cīņu pret Padomju Savienību.» Savukārt vāciešu kara vēsturnieks profesors K. G. Pfeifers nāca pie šādas atziņas: «Ar savu darbību viņi [latvieši] vēlāk gribēja panākt savas dzimtenes neatkarību.»
Jā , tā jau saka ... bet tikai savas valsts viņiem vairs nebija - pēs PSRS šeit bija Lielvācija
man viņi netraucē
ku kū leģionari karoja par savu valsti
Kopā 215 000 .... ja nekaro par savu valsti , būs jākaro par svešām . Visos laikos politiķi izliekās šo variantu aizmirsuši
Nekad neaizmirst to !
Lai mûziga slava, shîs zemes varoniem !
NODEVĀM MĒS MŪSU SENČUS....NODEVĀM,PĀRDEVĀM!!!!
Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros ...
Kā norāda vēsturnieki, Latvija kā valsts jau bija iznīcināta 1940.gadā un piedzīvoja divu totalitāru režīmu - Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas - okupāciju. Ar necilvēcīgām represijām, nepārtrauktu teroru, iebiedēšanu un pazemošanu gan nacistiskā Vācija, gan staļiniskā PSRS pretēji starptautiskajām tiesībām piespieda daudzus dažādu tautību Latvijas iedzīvotājus iesaistīties to bruņotajos spēkos. Nacistiskā Vācija, pārkāpjot 1907.gada Hāgas starptautisko konvenciju par kara vešanas noteikumiem, nelikumīgi mobilizēja Latvijas iedzīvotājus, iesauca armijā ap 115 000 jaunu vīriešu, no kuriem bojā gāja ap 25 000-30 000 karavīru.
Latvijas tautas zieds tika ciniski iznīcināts abu lielvaru cīņās. Pēc kara dzīvus palikušos vācu armijā iesauktos puišus padomju okupācijas režīms nežēlīgi represēja un sodīja. Sarkanajā armijā tika mobilizēti gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem bojā gāja ap 35 000. Vēsturiski par to atbildīga ir gan staļiniskā PSRS, gan nacistiskā Vācija. Latvijas tautas likteņi tika salauzti, sagandēti un piesmieti. Tikai atjaunojot Latvijas valsti 20. gadsimta 90. gados, šī netaisnība tika pārtraukta.
16. martu atsevišķas sabiedriskās organizācijas izmanto, lai izvirzītu nepatiesas apsūdzības pret Latviju un latviešiem, tai skaitā pat inkriminējot absurdu nacisma atdzimšanu un tā atbalstīšanu. Šādi apmelojumi tiek izteikti un izplatīti ar nolūku starptautiski diskreditēt Latvijas valsti. Valsts pamatlikuma - Satversmes - ievadā teikts, ka Latvijas valsts godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Par totalitāro režīmu simbolikas publisku nēsāšanu Latvijā paredzēts kriminālsods. Latvija, kā demokrātiska valsts, nodrošina visas cilvēka tiesības un brīvības, ieskaitot pulcēšanās brīvību.
Tiešām skumji , Valdi ..., ja Tev šī diena - tikai ar alko saistās ...
Man vi'š i' token neērts- akal jāpiedzeras.
Tādēļ Vēstniecības ertībām,Diplomātiskās vizītes,cits rajons.
Viņi visi ! reiz vēlējās ->>mājās nākt..., pārnāca nedaudzi ..., tos pašus - kā bīstamus zvērus ķēra un uz Sibīriju lopu vagonos šķūrēja prom - TĀ BIJA ! Ir noziegumi , kuriem vnk - nedrīkst ! noilguma termiņa būt ...
Nekāda interešu konflikta , Benita..., viens netraucē otram !