Pārstaigājot pasauli , kādā jaukā dienā , uz nomaļa lauku ceļa - Nabadzība un Bagātība >!!< satikās !
Uzsāka šamās strīdu - kura no abām ->tā skaistākā !? Sapratušas , ka tālāk par neizšķirtu netiks - nosprieda uzdot šo jautājumu pirmajam pretimnācējam . Kā reiz šinī laikā kāds zemnieks mājās no lauka atgriezās ..., abas šim klāt :
- Saki mums tā - kura no mums tā skaistākā !?
Atpazinis jautātājas..., ne pa jokam ! satrūkās zemnieks - kā nu šam būt ?! Atzīs ja Nabadzību par skaistāko , Bagātība apvainosies - uz viņa pusi vairs nepalūkosies pat ! Teiks ja Bagātību par skaistāko - apvainosies Nabadzība ! un no viņa vairs neatstāsies ! Dilemma ! šamajam...
Padomājis brītiņu ..., zemnieks teica tad tā :
- Abas skaistules esat ! izvēle grūta ir man ..., darīsim tā ->> jūs abas te pastaigājiet man priekšā - lai varu tā kārtīgāk jūsu daiļumus apskatīt...
Skaistules ar mieru ! Grozās un izrādās zemniekam -> tā un šitā , vēl šitentā un vēl viskautkā ...
Viltīgais zemnieks pa to laiku bija izdomājis savu sakāmo :-)
- Tu , Nabadzība - vislabāk no mugurpuses izskaties !
Tavu kuplo matu mākonis... , izvirpotais viduklītis... , Tavu vilinošo gurnu aicinošās kustības - mhmm ...
- Tu , Bagātība , visskaistākā esi - klātnākot !
Tavu acu spožums apbur ..., krūšu uzkalniņi vilina..., daiļā kājiņa , atsedzoties - dedz uguni manos gurnos !
Abas skaistules - bija sajūsmā !!
Nabadzība , purinot kuplos matus , aizsteidzās pa taciņu prom ..., trenēt šmaugo viduklīti un gurnu vilinājumu -> tālāk pilnveidot !
Bagātība , savukārt - kā pieradināta kaķene ! nu staigāja zemniekam pēdās ->> savu skaistumu izrādot , pie reizes - arī zemnieka bagātību vairojot !
Vaaaai ne , Elva !
Gudrais zemnieks vairs netrādāja uz lauka nemaz - braukāja apkārt limuzīnā..., dziedāja savai Bagātībai :
- Tu esi tik jauka ! õ ->>>oooÕÕÕ ! šubidubāāā !
Atceros bērnībā lasītās pasakas : mūsu senči vienmēr bijuši attapīgi , ar visādiem mošķiem cīnoties , velnu vienmēr pārspējuši derībās un likuši strādāt savā labā !