uiiiiiii!!! kā es tikko sapriecājos!!!! man tas patiešām glaimo-
pati Anne Emo nolaidās tik zemu, ka pat ingrīdiņu pamanīja..  
paldies tev, jaukā, par tādu godu!!!  

un tāds ir tas Jūsu ingrīdiņš...kurš par saimnieci-iztaisījās!-ķēms...lakatiņš galvā un ausis vaļā-lai labāk dzirdētu-nu toč-bāba kas bāba!

un no manis-lai noskatās Sreireiča filmasCilvēka Bērns fragmentiņu...kur vecis gāja govi slaukt sievas vietā bet-ne savā vietā-govs spēra...tad pārģērbās par bābu-kā Boņuks teica.... govs sākumā   neko-savu saimnieces smaržu tajās atpazina...bet kolīdz mazliet paslauca-tā-govs spēra-un visu slaukumu-zemē...goviņa atpazina veča rokas...tā nebija tik viegli piemānāma!...un gabalu pa zemi ķēdē vilka...vecis nolamāja goviņu par kurvu...a ko lai dara...ja neiet pašam!...kādam jābūt vainīgam!

   Vis ir pateikts.

/mani jau arī Rīgā gaida Čaks Noriss... mazais foršumiņš!!!   / ..

Izdevušos mums dienu!!  

Jā! Bez kafijas tikai suneni vedu no rīta uz parku! Klausīšos vakarā!

Brokastis jau vēl tikai būs!!!!    Izdzēru tikai 2 savas mega-kafijas!!!  

Tev- dziesmiņa; man šorīt repertuārā bija PR.V., un tad nu ieklausījos ta dziļāk tekstā... patika!!    /ā, un vakarvakar noskatījos Džo Kokera koncertierakstu; vnk-   ; te ir viens kanāls, kas reizēm palaiž visas dienas garumā lielos koncertus... žēl jau, ka nevarēju daudzas grupas, darbs..   ; ir ok!!   / ..
nu lūk:

https://www.youtube.com/watch?v=QSNwx727RzU

Man kabatā vienmēr mammas pīrāgus pildīs,
Man kabatā atmiņas glabās un sildīs.

Ja man pietrūks spēka nosargāt,
Ņem mani uz rokām.
Viskrāšņākās dēkas biedēs mūs,
bet tikai pa jokam.

Man kabatā mums vienmēr būt jauniem.    

Klau! Vai strādājot fizisku darbu Tev pietiek ar tik pieticīgām brokastīm?

Man te darbiņš sākas 9-os /te par 1h mazāk/, tas ir baigi forši, jo ceļos vnm tā paagrāk, lai nočieptu sev tās rīta stundas... tad pavingroju, sakopjos, paklausos šo to... padrukāju reizēm... nu tā.. ak tu tētīt- atkal personiski!!!    ai!!! lai!!!    Šonakt atkal sapņojās viskautkas, un, lai būtu vēl personiskāk, piesviedīšu sarakstiņu, ko apēdu:
1. 2mazos jogurtiņus, vienu ar ķirsīšiem, otru- zemeņu;
2. vienu mazo burciņu, nē, nu burciņu jau nē, bet tos mazos, konservētos gurķīšus;
3. vienu šokolādes tāfelīti;
4. un- izdzēru 1l ananasu sulu šķaidītu uz pusēm ar 0,7l minerālo, gāzētu.
Nu vot!!! un kam es tgd ko atņēmu??? āfrikas badacietējiem, vai???  
Pierakstīt vēl, cik reižu uz WC skrēju??? nee!!! lai paliek kas neatklāts!!!  

oki, Benita, ne Tev tas!!    Atvaino!!! Tas- tiem dižajiem kritiķiem!!!  

To arī prieks dzirdēt!

es Tevi, Kuku, noslaktēšu!!!    pat dzeguze nepaspēs reizīti nokūkot!!  
tak met tās savas cerības kapā, laimīgs!!! un pats lec līdzi, vot!!  
asaru dūksnājs?? ha!!! tie, kas māk tā, pa riktīgo, izpiņņāties, tie toties māk arī nerūgt, lūk tā, manu jauko Kuku!!!  

Paldies, Benita, Tev!!  
Nav jau nekas tik traki. Ne jau es viena, mēs jau daudzi- ne mājās. Vrb vnk vairāk esmu savu atrašanos te, savas emoc.atklājusi. Un kam gribas par to pasmieties- droši!!! jautrība ir forša lieta!!    Man tā vajag, un viss!!  
Es jau tikko atbildēju Toļikam / http://amigos.lv/lv/blogs?id=419666/; neatkārtošos.. :))
Vnm esmu teikusi-
      katrs esam tāds, kāds nu esam; un ne jau aiz to viens labāks, otrs- sliktāks  

To, ka skumji mēdz būt arī mājās, zinu, Benita. Kad gaidu, kad skaitu dienas, tad esmu visu nupat salikusi pa plauktiņiem- darīšu to un šito, nevienu dienu- pa vējam!!, dzīvošu un mīlēšu uz pilnu klapi... bet?? nu nesanāk jau tā nemaz, kā pa gabaliņu sadomājas... Nekas. Mēs taču visu laiku mācāmies, vai ne?? Mūžīgie skolnieki pa dzīvi!!!    

Dziesmiņa humpalu veikalā.

Kā gulbji balti padebeši iet,
Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet -
Tur tālumā, kur ziemas nepazīst,
Kur rozes mūžam zied un nenovīst.

Kam velti laimību kāro tu, sirds?
Met projām reiz cerības tumšajā kapā:
No saulainām lejām ir mirstīgais šķirts,
Tam jādzīvo asaru dūksnājā slapjā,
bla , bla b,la la la