Pdies, Andi, ka tad, kad to vajag, Tavi pierakstījumi- lasāmi un domājami..
Mums jāmācās mīlēt, mīlēt arī to, ko nespējam/nespēsim piedot sev- nekad...
Pieļauju- ne tos īstākos vārdus uzrakstīju, bet, kā man šovakar telef.sarunā pateica: Vrb Cilvēkam TAM- bija vajadzīgs tieši šis ceļš... un- mums vēl tiek dots laiks pateikt- nepateikto- kamēr Dvēselīte- vēl te...

tieshi taa!! Tikai par aizmirst nepiekriitu. Labo ir jaatceraas, un ar'i slikto   . Taa ir Tava dziive!!
Cilveeki ne tikai mainaas, bet notiek arii ne taadas vien visai labas lietas, Un miilestiiba nav pashizniicinaashanas, Taa ir Tevii, atkariiga no Tavas dziives uztveres  

... es zinu, ka jāmāk- palaist... tikai- tas man vēl jāiemācās... caur sāpēm, nesaprašanu, tukšumu, pēkšņu un neaptveramu... es zinu, ka visam vajadzīgs- Laiks... bet, tai pat laikā- man bail no tā, ko nesīs šis laiks- BEZ.... Ir tikai daži Cilvēki pasaulē, kas mūs mīl/mīlēja tādus, kādi esam- ar visām savām kļūdām un nepilnībām... ar to, ka reizēm esam egoistiski stulbi... bet- mīlēja!! pa īstam!!!... un tad, kad tā tā- pēkšņi!!- vairs nav.. tad, nesaprotot vēl- neko!!, saproti to, ka nekad- nevienam- vairs nebūsi- bērns.. ok..

  Atlaist līdz galam,to ko esi mīlējis,vai tas ir cilvēka spēkos...

Atlaist ja-ja mila parvesas murga-bet aizmirst nav reali,vienmer nak atmina pagatne,un tur neko nevar izdarit.

vai Tu spēj/spēsi atlaist tā, līdz galam, to Cilvēku, kas Tev nozīmējis vairāk, kā aptvēri Laikā tajā, kad Viņš vnk bija.. Laikā tajā, kas bija Jums dots- būt kopā???.. un- vai var atlaist to, ko esi parādā, tgd- jau neatmaksājamā, nekad?? .. un es- nerunāju par to stulbo naudu, cik noproti, es runāju par vnk cilvēciskām lietām, kurās nebijām blakus/nepalīdzējam, jo- mums jau ir mūsu "ego", ar tā sajušanos- 1.vietā.. un tad- kad notiek tas, kas notiek, tad- jā!!!- acīm nokrīt plīvurs tas, ka- Viss tas, ko mums sniedz Tie, Vistuvākie, var zust- mirklī vienā... ar neatmaksājamu Parādu- dvēseles vārdiem un samīļojienu tādu, līdz galam... nekad.. vairs..

   Kukuci....kur vēl tumsa,Tev vajadzēja vēl pļavā strādāt...

Nu re , tāpēc nav jēgas gari spriedelēt  

   Jā,grūti piekrist rakstītam,jo atmiņas labas vai sliktas,cilvēku pavada visu mūžu,kaut arī daudz ko negribētu atcerēties...

Kā var aizmirst sievieti,ko Mīli

bet ,protams,ka tā

Labāk nez ir aizmirst..vai tomēr atcerēties no visa to labāko?