Izdzīvošanas brīnuma hronikas. Melānijas stāsts.
14. jūn 2016. 15:26
Juriste, žurnāliste, rakstniece Melānija Vanaga un viņas dēls Alnis kā sociāli bīstami noziedznieki tika izsūtīti uz Tjuhtetu Sibīrijā, un Vanagas autobiogrāfija "Veļupes krastā" ir spilgtākais šī laika notikumu apraksts latviešu literatūrā. Tas bija autores pirmais darbs, ko viņa bez tiesībām publicēt padomju apstākļos, sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu. Pēc viņas rakstītā tapusi filma "Melānijas hronika".
Filmas pirmizrāde visā Latvijā notiks 2016. gada rudenī, bet jau šobrīd filmas veidotāji vēlas sākt plašāku dialogu par deportācijas atstāto iespaidu uz nākamajām paaudzēm, kā arī par izdzīvošanas brīnumu, kas, neraugoties uz šiem traģiskajiem vēstures notikumiem, ļāvis latviešu nācijai saglabāt un atjaunot savu valsti.
Atslegas vārdi: sarkanā vilciena pēdās0
Komentāri (9)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
15. jūn 2016. 13:22bet pēc visiem smagumiem...kas nav jāaizmirst...es sajūtos smagi...kad man tos uzspiež!
Dzēsts profils
15. jūn 2016. 13:20...kāda viņas radiniece...jutusi pēc pēdējā apciemojuma...ka ar Melāniju nav vairs labi...pasūtināja pie manis bērēm tērpu tagad arī viņa atdusas smiltainē...kolhoza brigadiere....gribēja būt cienīgā izskatā cienījamas rades bērēs....
Dzēsts profils
15. jūn 2016. 13:17patiesībā..es arī TE Amigosā sajūtos kā izsūtītā...daudznozīmēs...Vanagu arī pazinu..un daudz no Viņas pēdējiem gadiem...kad jau pati dzīvoja Rīgā...bet vienmēr ieradās uz vēlēšanām baložpelēkā lietusmētelī...bet jūs skatieties-ko jums sagatavoja!
Konstance L. 15. jūn 2016. 10:26Kurzemniec , šī filma , tāpat kā daudzi citi baigo gadu aculiecinieku stāsti , nesauc pēc atriebības , vienkārši aicina - neaizmirst ! Tautai jāapzinās savas saknes , senču ciešanām slacītas.
14. jūnijā tika deportēti vairāk nekā 15 425 Latvijas iedzīvotāji, tostarp 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Tāds bija sarkano vilcienu pārpildīto lopu vagonu guvums vienā dienā - 14.jūnijā ...
Konstance L. 15. jūn 2016. 10:22Baisās izdzīvošanas mistērijas dalībnieku kļūst arvien mazāk , tamdēļ tik svarīgi dokumentēt šos viņu likteņstāstus - patieso Latvijas vēsturi . Gaidīsim uz ekrāniem ,,Melānijas hroniku,, .
Konstance L. 15. jūn 2016. 10:21Paldies par Jūsu stāstu , Aleksandr . Laikam reta tā ģimene Latvijā , kurai nebūtu kādi tuvāki vai tālāki radi piespiedu kārtā bijuši par sarkanā vilciena pasažieriem ........
Kurzemniece E. 15. jūn 2016. 00:03te piedošanas nebūs
Elva E. 14. jūn 2016. 20:31Viens no daudzajiem stāstiem par okupantu vardarbību pret latviešu tautu , viens no daudzajiem naglotu zābaku sabradātajiem sapņiem . Gaidīsim filmu rudenī uz ekrāniem .
Aleksandrs V. 14. jūn 2016. 19:20Cik izsūtīto,tik sižetu var veidot un stāstus rakstīt....Tās emocijas,pārciestās sāpes,tas nav aprakstāms,ko cieta un izcieta.
Vienu epizodi gan gribētos pieminēt... Tieši 14,06.1941 gādā tika deportēta arī man zināma ģimene,neļaujot paņemt līdzi absolūti neko....
Iegrūžot ratos,taisnā ceļā ar bērniem,basām kājām uz dzelzceļa staciju,kur gaidīja lopu vagoni...Vienā vagonā vīriešus,otrā sievietes ar bērniem kopā. Tā bērni pēdējo reizi redzēja savu tēvu,sieva vīru...
Bērnu māte ar trīs maziem puisēniem paspēja kabatā iebāzt dažus kartupelus,tos saglabāja līdz piezemēšanās punktam,neļaujot apēst...domājot par nākotni,par izdzīvošanu...Pēc daudziem gadiem,t.i.,60-to gadu sākumā atgriezās mājās.Pareizāk,kad atļāva atgriezties mājās.
Šis stāsts aizkustināja,kā sieviete,triju dēlu māte,spēja saglabāt vēsu prātu un tālredzību.