LEDUS IR SAKUSTĒJIES !!!
Šā gada Latviešu tautai nozīmīgākajos un senākajos svētkos – Vasaras Saulgriežos – saņēmām ne tikai sen nebijušu jauku laiku, bet arī katram normālam Latvietim priecīgu vēsti – vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsojuši par izstāšanos no kosmopolītiskās cionistu-masonu-pederastu izveidotās impērijas Eiropas Savienības. Par šo referendumu runāja jau vairākus gadus pirms tā rīkošanas, tā formālais iniciators, konservators Deivids Kamerūns piekrita šim pasākumam, būdams par 99,9% drošs, ka vairums balsotāju atbalstīs palikšanu ES, toties t.s. eiroskeptiķiem būs uz daudziem gadiem „aizbāzta mute”. Sorosiskie saziņas līdzekļi (bet vismaz mūsu Latvijā citādu praktiski nemaz nav) nepārtraukti skandēja, kādas briesmas draudot gan pašai Liebritānijai, gan visai pasaulei, ja tā nolemšot izstāties no ES, tāpēc varot gana droši apgalvot, ka eiroskeptiķu plāni referendumā izgāzīšoties. Arī t.s. „socioloģiskās aptaujas” solīja, lai arī ne pārāk pārliecinošu, tomēr eirofanu uzvaru. Tiesa, dažas dienas pirms referenduma pēkšņi notika obloms un nez kādā veidā publiski izskanēja informācija, ka vairums britu tomēr vēloties izstāties no ES, bet tad laikam tika saņemts stingrs uzbrēciens no Saimnieka un pašā referenduma priekšvakarā pēkšņi atklājās, ka „viss esot kārtībā”, proti, 52% vēlētāju gribot palikt ES, bet vien 48% - doties no tās prom. Viņus, redz, esot piemeklējusi atklāsme, ka kopīgi risināt problēmas tomēr varot sekmīgāk, nekā saviem spēkiem. Gala rezultāts tomēr izrādījās pretējs prognozētajam – tieši 52% bija PAR izstāšanos, bet 48% - PRET to. Domāju, ka, ja novērstu visas mahinācijas, ko gan jau izdevās paveikt Sorosa bandas pakalpiņiem, un likvidētu milzīgo kosmopolītisko saziņas līdzekļu presingu, PAR izstāšanos balsojušo skaits būtu 60-70% robežās. Nedrīkst gan aizmirst, ka Lielbritānijā, tāpat kā Latvijā, ir milzums svešzemju ieklīdeņu, kuri izmanto mītnes zemi kā „barotavu”, pamatnācijas liktenis viņiem ir labākā gadījumā vienaldzīgs, toties daudziem no viņiem ir britu pilsonība un līdz ar to tiesības lemt par šīs valsts likteni, ko vietējie vientiesīši ir labticīgi viņiem uzdāvinājuši. Kā šis neliešu bars balsoja, domāju, ka visiem ir skaidrs bez vārdiem… Ar nožēlu jākonstatē, ka arī Latvijas valsts piederīgo (gan pilsoņu, gan nepilsoņu) viņu vidū ir gana daudz, par ko man kā latvietim tiešām ir kauns un gribās par to vēl un vēlreiz atvainoties Lielbritānijas pamattautām. Ir saprotama īru loģika, kurus uztrauc daudz nopietnākas robežas izveidošanos starp viņu Tēvzemes galveno daļu un no tās atšķelto ziemeļu apgabalu, tāpēc viņu vēlme palikt ES sastāvā varētu būt samērā loģiska, kā arī šobrīd izteiktā prasība rīkot referendumu par abu Īrijas daļu apvienošanu, ko vēsturiskā taisnīguma vārdā gan vajadzēja realizēt jau daudzus gadu desmitus, ja ne simtus agrāk. Tomēr skotu apgabala vadības izteiktā neapmierinātība ar izstāšanos no ES un vēlme rīkot atkārtotu referendumu par neatkarības pasludināšanu, lai pēc tam izteiktu prasību tikt uzņemtai atpakaļ ES, atgādina anekdoti par cietumnieku, kurš izbēga no ieslodzījuma, lai apprecētos un pēc tam atgrieztos atpakaļ cietumā. Cietuma priekšnieks viņa rīcību komentēja šādi: „Dīvains gan jums ir priekšstats par to, kas ir brīvība…”. Līdzīgi varētu komentēt arī skotu rīcību, velkot šeit paralēles ar abhāziem un osetīniem, kas atdalījās no ‘ļaunās’ Gruzijas, lai iekļautos ‘labajā’ Krievijā. Vai tiešām par tāda veida „neatkarību” bija cīnījies Drošsirdis, kura vēsturiskās cīņu gaitas savulaik filmā bija veiksmīgi attēlojis Mels Gibsons? Cita starpā, esiešiem labvēlīgie saziņas līdzekļi regulāri skandina, ka britu tautām nevajagot gremdēties pagātnē, bet vairāk domāt par nākotni. Attīstot šo domu tālāk, gribētos ieteikt arī skotiem un īriem saprast, ka nevar padarīt par nebijušām pagātnē nodarītās angļu pārestības, tomēr šobrīd visu Eiropas civilizāciju apdraud kosmopolītisma un praktiski nekontrolētās imigrācijas mēra epidēmija, kura, ja netiks steidzīgi apturēta, iznīcinās gan angļus, gan īrus, gan skotus, gan velsiešus, gan vispār noliks zem treknas jautājuma zīmes visas baltās rases un kristīgās civilizācijas eksistenci. Un kas gan varētu šos noziedzīgos procesus labāk izbeigt kā ES likvidēšana un robežu (stingru, kontrolētu robežu) atjaunošana starp ES valstīm? ES ir visīstākais tautu cietums, kurā nereti spiesti kopā sēdēt gan agrākie varmākas, gan viņu upuri… Laiks būtu atcerēties piemērus no dzīvnieku pasaules, kur nereti redzam sausā laikā pie kādas no retajām ūdenskrātuvēm dzeram lauvas kopā ar antilopēm, hiēnas ar zebrām… utt. Viņu dabiskie instinkti nekur nav pazuduši, bet tieši sugas saglabāšanas nolūkos uz brīdi pieklusināti… Arī britu tautām būtu jāsaprot, kas šobrīd ir viņu kopīgais ienaidnieks un veco rēķiņu kārtošanu atstāt uz ‘labākiem laikiem’. Neļausim sorosiskajiem demagogiem meklēt papildus argumentus savam mūžvecajam apgalvojumam, ka ES esot vienīgais līdzeklis kā novērst gadsimtiem ilgos konfliktus starp Eiropas tautām…
Līdzšinējais britu premjers D.Kamerūns pēc referenduma rezultātu paziņošanas ir atkāpies no amata, un tas, protams, ir loģiski. Jautājums ir, kas nāks viņa vietā? Atkal kāds konservatorisks viltus patriots? Domāju, ka tam vajadzētu būt eiroskeptiķu līderim Naidželam Faražam, lai gan pašreizējais spēku samērs britu parlamentā tādu iespēju izslēdz, tāpēc britu patriotiem būtu jāprasa jaunu ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu. Mehāniska vadoņu nomaiņa un formāla izstāšanās no ES gan neko nedos, ja valstī valdošo kosmopolītisko ideoloģiju nenomainīs nacionālistiskā (jā, tieši radikāli nacionālistiskā, nevis formāli, vārgi nacionālā, kā daudzviet). Atcerēsimies, ka Latvija pēc 1990.gada 4.maija republikas pasludināšanas un vēlākās arī īstenošanas dzīvē latviskāka praktiski nekļuva, jo netika veikta tās dekolonizācija, pamatnācijai Tēvzemē netika piešķirtas absolūti nekādas privilēģijas. Nav brīnums, ka daudzi jaunatgūtajā neatkarībā drīz vien vīlās. Vai kas tāds nenotiks arī ar britiem? Bažas izraisa kaut vai tā paša N.Faraža TV rādītais solījums pāris stipri melnīgsnējām britu pilsonēm stingri ievērot visas „minoritāšu tiesības” arī pēc izstāšanās no ES (kaut ko līdzīgu pirms 1990.gada 4.maija Latvijas krievvalodīgajiem intensīvi solīja arī bēdīgi slavenais kompartijas ideoseks A.Gorbunovs). Protams, arī nēģeris ir cilvēks, kuram ir tiesības uz normāliem dzīves apstākļiem un tiekties pēc laimes, tomēr, vismaz manuprāt, viņu tiesības uz to visu būtu jārealizē Āfrikā, nevis Eiropā, jo Dievs katrai rasei un tautai devis savu zemi, kur dzīvot un attīstīties, netraucējot radniecīgiem, bet tai pat laikā no sevis atšķirīgiem sugas brāļiem un māsām. Tas, kas gribēs būt labs visiem, beigās nebūs labs nevienam – to derētu arī N.Faražam atcerēties.
No mūsu varturu puses, protams, nekāds apsveikums britu tautai sakarā ar referenduma rezultātiem nesekoja, izskanēja vienīgi tipiski putiniski aicinājumi (bezmaz vai draudi) stingri ievērot visu mūsu valstij formāli piederīgo, bet patiesībā uz citu tautu rēķina sen jau parazitējušo imigrantu („minoritāšu”) tiesības arī turpmāk tikpat veiksmīgi parazitēt tālāk, kā arī vienas stipri marasmātiskas vecenes, kas faktiski pati jau ir ar vienu kāju kapā, vaimanas, ka pēkšņi esot sākusi justies kā kāda ļoti tuva drauga bērēs (sīkākus komentārus šiem murgiem atstāsim psihiatru ziņā)… Kosmopolītiem, protams, ir pilnīgi tipiska šāda rīcība, un atliek vien (kā mēs to bieži darām, reizēm arī nepamatoti) ar skaudību noraudzīties uz bāleliņiem igaunīšiem, kuriem atradās kaut arī skaitliski neliela deputātu grupa, kura uzdrošinājās prasīt rīkot analogu referendumu arī viņu zemē. (Skat.
Mums, Patiesajiem Patriotiem, atliek vien kārtējo reizi uzsaukt savām noklīdušajām avīm”: „Marš mājās! Negaidiet, kad jūs sāks reāli fiziski triekt prom ar sūdainiem mietiem! Smalku mājienu par to, ka kafija jau ir izdzerta, jūs nupat esat saņēmuši, protieties beidzot, atcerieties parunu: ‘ciemos ir labi, bet mājās vēl daudz labāk!’. Ja nu tomēr izlemsiet palikt tur, kur esat, mums par jums vairs daļas nav, tieciet galā paši, kā varat ar savām problēmām!”. Atkal – vai būs kāds deputāts, ministrs vai vismaz ierēdnis, kurš kaut ko tādu uzņemsies pateikt? Teikšu godīgi, cerību nav praktiski nekādu! Nu tad teiksim to mēs, vienkāršā tauta! Gandrīz katram no mums ir kāds tuvāks vai tālāks rads, kas pārmēru aizkavējies Britu salās, atgādināsim viņam, kas viņš tāds ir un no kurienes nāk, un kur viņam būtu sava galva mūža galā jānoliek…
Kāds secinājums beigās rodas no visa iepriekš minētā? Daļa kosmopolītisko draņķu jau panikā bļauj, ka ar ES tūlīt būšot beigas, te nu jāsecina, ka viņi diemžēl uzdod mums vēlamo par esošo. Tuvāko pāris gadu laikā, domāju, ka ES vēl nesabruks, tomēr, kā to savulaik teica praktiski visiem vecākās paaudzes latviešiem pazīstamais Ilfa un Petrova radītais varonis-mahinators Ostaps Benders, un kura vārdus labprāt atkārtoja pēdējais PSRS vadonis M.Gorbačovs: „Ledus ir sakustējies!”. Mūsu, visu zemju patriotu, ziņā ir neļaut tam atkal sasalt. Un vēl atcerēsimies kādu Gorbija Mišas iemīļoto izteicienu: „Процесс пошел!» («Process ir sācies”). Cik ātrs būs šis cionistu-masonu-pederastu izveidotās impērijas ES sairšanas process, lielā mērā ir no katra Patriota, kuram ES nekad nav bijusi „mūsu kopējās mājas”, aktīvas politiskas darbības. Referenduma rezultāti rāda, ka arī pašreizējā situācijā var daudz ko panākt, ja darbojas intensīvi, aktīvi un, galvenais, nesavtīgi. Tad nu rīkosimies, draugi, jau tagad un šobrīd, negaidot, ka kāds ko darīs mūsu vietā! Radīsim vismaz vienu nopietnu antijevro partiju uz nākamajām vēlēšanām!
VISU ZEMJU NACIONĀLISTI, APVIENOSIMIES !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
25.06.2016. Aivars Gedroics
Atslegas vārdi: referendums6, lielbritānija0