CILVĒKAM IR RAKSTURĪGI SAUBĪTIES PAR VISU,UN NESPĒT PIEŅEMT LĒMUMUMUS,KAS NEKAITĒTU,JA TOS NEVAJADZĒTU PIEŅEMT VISPĀR,TĀPĒC ARĪ SANĀK,KA NO MŪSU PIEŅEMTAJIEM LĒMUMIEM,MŪSU DZĪVES CEĻS AIZVIJAS VIRZIENOS,KUR NESAPROTAM VAI IR LABI ,VAITAS IR TAS KAS MUMS NEPIECIESAMS........
Ja nevajadzētu pieņemt lēmumus, būtu kā robotu pasaule... viss paredzams, nekādu brīnumu Ceļi vijas, krustojas ar citu ceļiem, un tas ir brīnišķīgi , ka visu dzīvi var gūt jaunus iespaidus un nebijušas sajūtas! Cik ceļš ir drošs, tas nav atkarīgs tikai no paša saprāta un pieredzes, un, diemžēl, citu ceļinieku rīcību nereti nevar ietekmēt. Ne katrs ir spējīgs rīkoties pēc saprātīgas civilizētas būtnes principiem
.... nepalasīju komentus- nav vnk- vēlmes..
Tak varam šaubīties kaut gadus- 100!!; es- labaak- daudz!!!- metos iekshaa uz galvas uudenskritumaa, kura dibenu- nepaarzinu, nekaa apdomaaju tos 100+100: ak vai!!, kaa tas buus??.. jaa, bijis, kad padomaaju ar datumu, atpakaljejoshu- nu kam es to dariiju, kam???, bet- nekad!!!!- nenozheeloju- neko!!!! :) ... katram jau sava pieeja- visam..
..... vnk- ljaut sev- dziivot, jeb- buut!!! :) /atv., man pazuda garinaaj. un miikstinaaj.; taa vnm ir ziime- paiet ka nost.. ;) / ....
Bet mums tā sanāk Vineta,neko uz priekšu nevari paredzēt...
Es daru tikai ta ka velos.Un ja nesu pienemusi pareizo lemumu,tad pate esu vainiga.Tads ir mans dzives moto.
Tik daudz ir blakusapstākļu kas to visu traucē īstenot dzīvē,cik saimniecību,uzņēmēju ir izputējuši,vai tikai viņu vainas un neprasmes dēļ....valdības politikas dēļ.Mums katru gadu mainās likumi,jo valstij pietrūkst naudas,ceļ nodokļus.Tad kā var nospraust mērķi sev,ja Tu nezini kas notiks rīt ar Tevi-Tavu uzņēmumu.Un nekādas kartes nevar izpētīt,jo dzīve mainās katru dienu.Ja Tu aizej vakarā gulēt,kad piena pudele maksā 60centus,bet no rīta pamostoties jau 80 centus....ko var saplānot uz priekšu...
Ja arī Dzīves mērķis ir skaidrs,bet tos sprunguļus kas kritīs Tev zem kājām,tos gan neviens negaida.Viens ir gudri uzrakstīt,bet dzīvē ir otrādāk,neviens no tā nav pasargāts,lai arī cik skaisti būtu nospraudis savu dzīves ceļu...
Kate !
Piekrītu Sandrim, jāapzinās savas spējas...pluss Kā rakstīts ceļa satiksmes noteikumos...esi pieklājīgs uz ceļa, cieni apkārtējos un sevi
Ja cilvēks apzinās savu mērķi , ko grib sasniegt , tad arī pieejai jābūt nopietnai - izpētīt kartes , ceļu grūtības pakāpes , izvērtēt savus spēkus , tad arī krustojumā nebūs problēmu izvēlēties sev pieņemamo dzīves ceļu !
Ne tikai no citu,bet arī no savām kļūdām ir jāmācās vispirms,jo pats ej savu dzīves ceļu...ne cita...
Tavas tiesības nepiekrist,Kurmīt (Lūgums,nerūkt uz mani )
Bet...es Tev piekristu 100%,ja vien nebūtu zināmi reāli gadījumi,kad tiešām citu kļūdas tiek ņemtas vērā un ir ok
Bikiņ pametīšu jūs tauta,šaj's dzīves krustcelēs līdz 16:00
Gunitiņ rrrrrrrr,nepiekrītu tev!
Mums ir stāstījuši,mēs stāstām,bet...kamēr cilvēciņš pats sev neuztaisa bo-bo,viņš to nesapratīs un nemācēs novērtēt.
Galīgi greizs ir apgalvojums,ka gudrais mācās no citu kļūdām,muļķis no savām.To var teikt tikai slaisti,dzīves baudītāji nevis veidotāji.
Nepieņemt lēmumu arī ir lēmums
Tieši tā...ko izvēlēsimies...Un ja ne paši,tad varbūt bērni mācīsies no mūsu dzīves gājuma-pareizi,nepareizi,labi...vai tomēr nē.Galvenais neķert kreņķi
Tas jau arī ir Dieva patiesais sods cilvēcei-ak tad jūs iekodāt ļauna un laba atzīšanas ābolā?Zinat kas ir kas? Tāpēc vienmēr,līdz pat sava mūža pēdējai minūtei,stāvēsiet izvēles priekšā...Ko izvēlēsaties,to arī baudīsiet.
ĀMEN!