Mirkļi atnāk, apstājas, paliek....
Paliek mirkļi, ko jūtu
Caur sirdi, caur lūpām,
Caur skropstām, caur acīm.
...
Tos krāju un krāju
Un tad - projām sūtu...
Tie jaucas ar asarām,
Smiekliem un garšām,
...
Ar toņiem un pustoņiem,
Krāsām un smaržām
Un atpakaļ atnāk
Tik dzīvības pilni
...
Ar smaragda acīm,
Ar devīto vilni...
Tos skaitu un skaitu
Kā gredzenus kokam,
...
Dažus atlaižu vējā,
Dažus paturu rokās.
Es krāju mirkļus
Ik dienas pie sevis,
Un katrā mirklī
Kaut kas ir no tevis.
Atslegas vārdi: pārdoma1
Ļoti patika dzejolis!!! Paldies!
tik augstu kokā nekāpu...bet tikai traktora piekabē...lai palīdzētu kādai sieviņai pārvākties uz labākām mājām...ar kapļiem, lāpstām, cērtamo bluķīti...latiņām...ko par malku nosauca...
te tagad saimniekos kaņepists!...un nevēlas redzēt nevienu tantuku!...tikai-naudu!
Paldies,ka mani saprotat!
Skaists dzejolis !
man tučiņ savādākas ->>> mirkļu asociācijas ...
... mirkļi > mirkļi > mirkļi > mirkļi -
atnākoši > aizejoši > izzūdoši ...
nav paturams ! ne apturams -
to skrējiens mūžībā ...
atmiņu failos krellītes man ,
savērtas mirkļu tur skaistāko -
.................................. izjūtas ,
dvēseles krēslas stundās -
........................... sildošas tik .
/Guna anuG/
Aplausi autoram
Paldies.
Patika!!!Tik tiešām
Es paturētu katrā pirkstā pa vienam..bet pārējie mirkļi, lai lido, ja nav kleitai kabatiņu
Ņjujoras Taxy un vēl tagad nav iespējams iesēsties baltā talārā,jābūt pēc iespējas raibākam,un lai ko slēptu pat no ģimenes...