/bilde no neta/
... klusiņām , klusi ,
man savas izdziedi -
............................ skumjas ,
dziedāšu klusiņām , klusi -
...................Tev savējās es .
klusiņām tik -
iemīlējies kā mākonīC ,
debestiņai nosarkušai -
par mīlu auCtiņā dzied ,
klusiņām , klusi -
nāk jūra kā noglāstīt krastu ,
klusi kā noglāsta smilgu -
pieklusis vakarvējš ,
klusiņām , klusi ,
maigi skūpstīt kā rozi -
taurenis steidz...
nakts kā debesīs klusi -
tumšzilas paceļas ilgas ,
klusiņām , klusi ,
aiz plakstiņiem slēgtiem -
kā ieglāstās sapnis ,
atnāk kā klusiņām ,
zemi nosalušo -
segt pirmais sniegs ...
klusiņām , klusi -
savas man izdziedi skumjas ,
klusiņām , klusi -
Tev savējās dziedāšu es ,
klusiņām , klusi ,
kļūs abiem mums -
............................. priecīgi .
/Guna anuG/
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Jûras milestiba ir mûziga uz krastu,krasta milestiba ari, viens bez otra nav iedomàjams - obseishen !
Paldies - par klusuma un miera ostas bilžuku , Albert ...
Skaists stāsts , Ak Men..., par zvejnieku dvēselītēm ->>>>kaijām runīgajām ...
Kur vairāk ļaužu, kā piemēram: Pilsētā kurā piedzimst vējš - Liepājā
Kaijām patīk kad ar viņām runā, vecie zvejnieki stāstīja, ka kaijas ir
zvejnieku dvēselītes, kuriem jūra atņēmusi dzīvību
Domā - kaijām patiktu , Ak Men ...?
Tavu dzeju varētu kāpās lasīt un tieši šīs mūzikas pavadījumā
Paldies, Ak Men ...
Cik labi, kad ir kam izdziedāt savas skumjas,
un ir kas uzklausa Tevi, un kurš tas laimīgais???
Paldies par dzeju, Guna, sirsnīga gan