kam raudi tu...ak daiļā staburadze, vai tavā klintī akmens sirds tur pukst...
pat pasakās ir teikts-no akmens ūdeni izžmiegt pratīs dvēsele...ko slēpi-akmenī!

Vīrietim nav jākaunās no asarām, bet vienaldzības, just līdzi   

Īsti vīrieši nemizo sīpolus - viņi tos apēd ar visu miziņu   ...

Nepatīk,ka vīrieši raud manā klātbūtnē...,varbūt skan egoistiski..bet gribu turpināt domāt,ka viņi ir stiprais dzimums...   
P.s. Zinu ,ka vīriešiem ir jūtas ,un viņi irtādi paši cilvēki kā sievietes....

Benita..vīrieši tāpat jūt..un viņiem sāp..Neizrāda, tas gan..jo tāda redz stereotipiska audzināšana mums...ka īsti vīri neraud..Kaut gan gribu teikt..ka arī īsti vīri raud!

Kāds tur var būt izbrīns, ja cilvēks(vīrietis) izjūt un iejūtas citu dvēseļu sāpēs,žēlabās un citās aizkustinošās jomās - kā bērnu problēmās....

Piekritu.

Benita.
Tas, ko Tu uzrakstīji šajā blogā, mani skāra- dziļi.
Jo- pirms nedēļas, man klātesot, cenšoties to nedarīt, raudāja viens no visvīrišķīgākajiem Vīriešiem, ko zinu- mans Dēls.
Cilvēks, kas dara visu, kas Viņa spēkos, Cilvēks, kura asaras ir tik retas un dziļas... ka... viss, pietiek.  Paldies Tev par šo uzrakstījumu!