Jau ledus zieds tev logā plaukst
No tavas elpas tam nenosalt
Un lielais lācis greizos ratos brauc
Spīd zelta stariem mēness spožs
Tavs skats ir tajā nezinošs
Un mēnessērdzīgs palicis tavs prāts

Tu ieklausies kāds tevi sauc
Un liekas, ka kāds prātu jauc
Pa mēness stariem dodies turpu tu
Tev pretī zvaigžņu gaisma skrej
Tu ilgi ej, bet neaizej
Bet mēness gaisma tevi tālāk sauc

Virs galvas zvaigznes spēlējas
Ap mēness galvu rotājas
Kā mazi bērni savā pasaulē
Tu neskaties tā debesīs, kā mēnessērdzīgs mēnesī
Un atmodies tavs ledus zieds sāks kust

Jau metas sārtums pamalē
Bet mēness gaisma nebālē
Un stāvi tu, kā apburts ceļinieks
Jel ātrāk greizos ratos kāp
Tik par ātru ārā neizkāp
Un mēnessgaismas gūstā nepaliec

Virs galvas zvaigznes spēlējas
Ap mēness galvu rotājas
Kā mazi bērni savā pasaulē
Tu neskaties tā debesīs, kā mēnessērdzīgs mēnesī
Un atmodies tavs ledus zieds sāks kust.
Zariņš /Dakota/