/bildes no neta/

         Beidzot tas bija noticis ! Vecā Krēsla Dvēsele , pēc lielā bums!/iena/, atstājusi tā vecišķās miesas , lidoja uz Krēslu Paradīzi..., Krēslu Dieva lai žēlastību - izlūgtos.Dvēsele lidoja , kā palēlinātā filmā..., savu Krēslā izdzīvoto garo mūžu - pārskatot ...
          Daudz bija te izdzīvots un piedzīvots ! Daudz dažādu dibenu un dibentiņu - ar prieku auklēts , gan vnk paciests - tika..., ek ! dzīvīte , dzīve ... Līdz pienāca diena , kad līdzšinējie saimnieki pārdeva šo dzīvokli citiem..., veco Krēslu , vnk kā neizvāktu atkritumu - jaunajiem saimniekiem atstājot .
         Jaunie saimnieki , kā jau tas klājas , iesāka remontu..., vecais Krēsls , procesā pazaudējot savu iepriekšpēdējo skrūvīti , tika nostumts aizdurvē - varbūt vēl noderēs kkur. Vēl remonts nebija pabeigts , kad tika sarīkota dzīvokļa iesvētību balle . Ak , kādas tik  pakaļas..., atvainojiet - ciemiņi ..., te nesanāca - vecais Krēsls vērtējoši lūrēja no savas aizdurves.
         Un tad , vēl pat neredzot..., Krēsls sajuta - Viņu ! Gluži kā elektriskās strāvas impulss izskrēja caur tā vecajiem , krakšķošajiem kauliem ! Jēziņ ! kas tas bija ?! Krēsls šļūca tuvāk pavērtajām durvīm , lai izpētītu šo negaidīto sajūtu cēloni ..., bet tur ..., tur - ak ! pasaulē iekārojamākais dibentiņš ! sarkanā kleitā cieši apkļauts - grozījās tur ! Krēsla vecās miesas sāka pulsēt senaizmirstā ritmā - ak ! tikai piekļauties tam - sarkanajam brīnumam..., nomirt pirms !
         Nuja , kārdinošo dibentiņu daudzi iekāroja ! Kkāds izģindis rūtainbiksis līpinājās klāt..., nejauks resnis saimnieciskā grābienā apskāva slaido viduklīti - Krēsls drebēja aiz greizsirdības un savas bezspēcības ! Nespējot paciest , ka viņa iekāres objektu čamda svešas rokas , Krēslam kkā izdevās nogāzt drēbju pakaramo , tā cerot ielavīties deju zālē..., kur varbūt - izdotos kaut uz mirkli ! dibentiņu kāroto skaut !
          Nekā ! Krēslam virsū tika samestas nokritušās drēbes..., balle turpinājās . Kkā atbrīvojies no drēbju nastas - viena šalle tomēr nepadevās ! Krēsls ielavījās deju zālē .
Ak..., Viņa bija tik kairinoša ! Krēsls mēģināja gan tā , gan šitā , pietuvoties savai dievietei - savos lai apkampienos uzķertu to..., nekā ! Kad likās - tūlīt , tūlīt tas notiksies - viņi satiksies ! nīstais rūtainbiksis visu izjauca , vēl ar cigareti viņu aizdedzināja ! Tikai lēciens akvārijā - no ugunsgrēka pasargāja ...
           Kā jau tas nereti notiekās - baļluks kautiņā pārvērtās ! Kad Krēsls atguvās , ballētāji jau vilkās projām. Sen bija laiks ! Bet ..., ko Viņa -  Viņa arī aiziet ?! Nē , tikai ne to ! Krēsls sāka mežonīgi rotēt , cenšoties atbrīvoties no nez kādēļ viņu sakampušās durvju naglas ! Kas tas ? Krēsla pazaudētā skrūvīte apžēlojās par sava ilggadējā īpašnieka mokām - paripoja zem viņa Dievietes kājām ->kurpei papēdīti nolaužot ...
          Beidzot ..., beidzot !!!!!!!!!!!! tik ļoti iekārotais Dibentiņš - kā nekad un neviens vēl ! Krēsla apskāvienos bija ... Maigi sakļāvušies ->> lilililililidoja tie ...
Bumsss!/iens/ - vnm negaidot nāk..., Krēsla beidzamā skrūvīte neizturēja pārslodzi..., tā Dvēsele , atstājot izjukušo ķermeni - pie Krēslu nu Dieviņa devās ..., savu beidzamo - grēku vissaldāko ! izsūdzēt ...
         Redzot Krēsla aizlidojošo Dvēselīti , pēdās tai - akvārija lielās Zives Dvēsele -aizsteidzās ..., visu mūžu tā - klusi Krēslu bija mīlējusi . Aculiecinieces , zivtiņas akvārijā , neparasto šo lovstoriju - pasaulei vēstīja ...

https://www.youtube.com/watch?v=pz7zKY8RUiI