Grūžas vecs,
grūžas jauns,
grūžas kam nav kauns,
tāpat ziemas vakaros,
tas nekas ļauns.
Kas lai zin,
vai mums drīz,
gribēs celties rīks,
tāpēc vēl, šodien pat,
caurums vajadzīgs.
      

Pirzdams gailis laktâ lēca,
Nu būs miežu vasariņa;
Nu būs miežu vasariņa,
Meitàm biezas pavēderes.

Džekiņam stumbrs stāv,
zīles viegli māj,
elsodams tas meklējās,
meičai tas starp kāj ...
Un tik stumj,
un tik dveš,
dupši cilājās,
zeme kūp,
skudras bēg,
ozols šūpojās...
      

Ir ir...
Stāvus stāv vilka aste
Pret melliem debešiem;
Stāvus stāv pipelite
Pret meitiņas caurumiņu.

ak ...vas...kamēlijas šodien ieraudzīju...pirmo reizi...
iedomājies, kāds izskatītos salavecis-kailsalā tērps!...
Saule parādās sarkanā ietērpā-nāk sals.../salavecis/tas līdzi paņem meitiņas-sniegpārsliņas...un pati sieva-sniega karaliene...ledus pili neatstāj...tā ir tik salta...ka baidās savu sirdi-atkausēt un apžēloties...kust...jo-citādi-zaudēs varu!
bet dzed maroz...izklausās kā vec tēvs...ir tas pats Vecais...Tēvs ko dēvē...
ok-galva atvēsināta...kājas-siltumā...baltvilnas zeķītes-sniedzinā...man patīk personifikāciju izpausmes un kāpēc ko saka...kapēc ko par kādu dēvē...
a devuški..a dāvanas pēc tam-pantiņus zinat?-visus likumus, nolikumus...uzskaitīt žagarus!-visiem, kuri iekārojuši cita namu...cita sievu/vīru...cita lopus...cita īpašumus...īpašumi ir arī kāda talanti...kāda darbības lauki-tev nebūs līst cita sekcijā-/telefonā!!!/

tas nav joks...bet jocīga patiesība...ne velti-indiešiem govs ir svēta, kura jāgodā...un mēs neesam indoeiropiešu valodu saimes grupa...kā iedomājamies-no indiešiem...bet-in-do-eiropieši...iekšējā/zemais do nošu līnijā- saimīte cēlusies tepat no!!! zemes šis...no nešpetniem mežoņiem...odiņi...tikai parasti odiņi, kuri sevi ar godu cēlu pieklasificē-lēkājošām blusām suņu kažokos-taxī , utīm un citiem insektiem...
man patīk savs nelāgais raksturojums...visām ciltīm!

Brituks zinās,kam dāvāt,jo savi

ja jūs nezinat Zemes lietas, kā tās stāv/ir noliktas/...kā zināsiet debesu lietas kuras stāv noliktas...Bēniņos-dieva galvā...
un mazs cilvēciņš...atlidojis kā odiņš sīks uz govs muguras...izsūc visas artērijas...mātei-zemei-līdz tā-kritīs...un priecājies, ka asti nevicina...prie-a-cājies-draudze...jo nabas saite asti piesējusi, lai tā govs nepretojas...

un tā čūska...laiks kas bez kājām pārvietojas... vijas...cirtojas...sprogojas tālāk...putekļi un pīšļi-kas no saules degšanas atmesti...savirpinājušies planētās...jēros...nevainīgos upuros.
es neesmu atbildīga par notiekošiem kosma procesiem...varu tikai lūgt-vēlēties...lai tas nenotiek tik ātri...lai es to visu neredzētu...un tāpēc Debesis ir visžēlīgas...viss notiek mūsu saprašanai atbilstošā ātrumā-mēs esam pieskaņoti...rasties un pazust-sev nemanāmi...

pastāv mums neapzināta Nākošās Audzes selekcionēšana...visās kara zonās uz Zemes, saucamajos karstajos punktos...pieradināšana...un mēs-miermīlīgie...ar skepsi...neuzticību uzņemam Bēgļus...pienāks laiks, kad tiem nebūs kur bēgt...lai pieradinās!..mēs tos norūdam-atsakoties būt līdzjutīgi.

zmeja...smeja..tas ir iesmaidiens, čūska zināja jau laikus, izzināja...izlodāja prātus...ne pirmā Planēta bij Zeme, kuru tā pievīla...
īstenībā jau nepievīla viņa-čūska...laika lokanā spirāle...bet vīlušies sajutās visi tās apdzīvotāji...un tad nākošais Šķīvītis tuvojas...kurš būs jāizbauda...venēra un merkurs...bet tiem pavadoņa /bērna/ nebūs...tie visu, kas nāks no debesīm-Krusu-saņems pilnā apmērā...mēs jau tiekam vēl saudzēti caur mēnesīti...kurš uz savas muguras saņem pātagas cirtienus....un cieš klusu...jo pastāv par mums...arī par sliekām, čūskām, kabačiem, kāpostiem..kokiem mežos....jo labi zina, ka esam vāji paši visu izciest.

Cau Benitinj.....cuskas ir cilveku labakie draugi.....vienmer liks par sevi manit un respektet...ja tam uzkapsi uz astes.
Adamu un Ievu izshupoja no paradizes...ja ta nebutu noticis.....neviena no mums nebutu...

Nesapratu ko tu izsti velejies teikt Kas atiecas uz cuskam visam ir astes.Bet klaburcuskai ir unikala.

Ir sieviete ar čūskas asti!

Čūskai ir aste un pati viņa ir riktiga aste,,ar acim,