/foto autors - Siréliss/
Sveiciens 2. Ziemīšos , amigosieši !
Joprojām vēl patumšs..., saulīte laikam -,,akadēmisko,, paņēmusi ..., aizmaldījies kkur - sniedziņš..., arī svētki -> ātri tik ! projām steidz ...
Aiz sliekšņa jau - ikdienas rūpju vaigs pavīd..., mēdz pa reizītei kas - tik kaitinošs būt ! gluži nejauši , bet varbūt jauši - reizēm citiem šo drūmo tālāk nododam , stafeti..., velti cerot , ka pašiem tā - gaišāk kļūs...
Nekā ! Gaisma - uz gaismu nāk !
Izlasiet šo jauko stāstiņu , lai kārtējo reizi apjaustu ..., viss ģeniālais - taču tik vienkāršs ir ! Ir tas cilvēku varā - IR ! Dāvāt sev un citiem gaismu - kā to sveces un sniegpārslas dara ! Iesākšu - es , turpināsi - Tu , tālāk - viņi un viņas pieslēgsies..., gaismas nesot tā pasaulē - stafeti ...
Būs pasaulē - GAISMAI būt !
Pirms dažiem gadiem Ņujorkā es braucu pārpildītā autobusā – tas bija pilns ar nogurušiem un aizkaitinātiem pasažieriem. Mēs iekļuvām sastrēgumā. Ārā smidzināja smalks lietutiņš. Autobusa salonā vīrieši neapmierināti burkšķēja viens uz otru. Kāds no viņiem, kaut kada iemesla dēļ, uzsāka ķildu. Neviens neaizdomājās iedot vietu kādai grūtniecei. Gaisā virmoja dusmas.
Septītās Avēnijas pieturā vadītājs paziņoja: “Draugi” – viņš teica mierīgā balsī – “Es zinu, jums šodien ir bijusi grūta diena. Laika apstākļiem un sastrēgumiem es neko nevaru padarīt. Piedāvāju katram no jums izkāpt pa priekšējām durvīm. Es padošu roku. Kad iesiet garām man, ielieciet manā rokā visus savus kreņķus un rūpes. Un tad, kad es braukšu pāri Hudzonai, es izmetīšu to visu pa taisno upē. Labi?”
«Viņs taču ir brīnumdaris», — es padomāju. Pasažieri sāka smieties. Viņu sejas apskaidrojās. Pēdējāš stundas laikā šie cilvēki tēloja, ka neredz savus kaimiņus, bet tagad ieskatījās viens otram acīs – viņš patiešām to saka nopietni ?
Nākamajā pieturā vadītājs apstājās , caur biļešu pārdošanas lodziņu pastiepa roku un gaidīja. Viens aiz otra , pasažieri kāpa ārā un pastieptajā rokā it kā ielika kaut ko. Kāds iesmējās, kādam acīs bija asaras – taču katrs no viņiem aizskāra vadītāja roku. Nākamajā pieturā notika tas pats. Un tā visu laiku, līdz pat pašai upei.
Pasaule nav vienkārša. Dažkārt tik lielā mērā sarežģīta, ka grūti saglabāt cilvēcību. Mēdz būt pretīgas dienas. Dažkārt tās ievelkas daudzu gadu garumā. Tu centies izmainīt situāciju, bet nekas nemainās. Tu zaudē mantu, draugus, ticību un mīlestību. Tu skaties briesmīgus notikumus ziņās. Tev ir bail. Un tu aizpogā sevi ciet – līdz pašam kaklam.
Ļoti bieži pār mums pārklājas tumsa. Tev vajadzīga gaisma, bet tu nevari to atrast.
Taču, kas tad, ja tu pats esi Gaisma? Kas tad, ja tu pats vari kļūt par gaismas avotu?
Kā tā autobusa vadītājs, kurš nebija nekāds atpazīstamais cilvēks vai garīgais skolotājs. Viņš pat negrasījās nest savu mācību tautās. Pavisam parasts pakalpojumu sfēras darbinieks – viens no pašiem neievērojamākajiem cilvēkiem. Bet spēks pavisam vienkāršā cilvēkā var būt milzīgs, un vadītājs prata novirzīt to, lai palīdzētu mums visiem – saviem pasažieriem.
Kad man ir slikti, es atceros šo autobusa vadītāju un jautāju sev, ko es varu izdarīt tieši tagad, lai kļūtu par gaismu? Protams, es nevaru apstādināt globālo sasilšanu, karus, pārtaisīt cilvēkus. Taču es varu izdarīt ko labu cilvēkiem, kurus sastopu, pat tad, ja tos nepazīstu.
Manai uzvedībai ir nozīme, jo es nedzīvoju uz vientuļas salas. Skumjas un bailes ir lipīgas, bet tikpat lipīga ir pacietība un dāsnums. Katrā no mums ir daudz lielāks ietekmes spēks, kā mēs varētu iedomāties.
Lai kas mēs arī nebūtu, lai kā mēs būtu iestiguši savās ikdienas rūpēs, es ticu, ka ikviens no mums var izgaismot kādu daļiņu pasaules.
Vēl vairāk, es domāju, ka tas ir vienīgais veids, lai apgaismotu pasauli – pieturu aiz pieturas , līdz pat pašai upei.
/Autors: Elizabete Gilberta/
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
....................dimensijā citā - eņģeļi mīt ...
Šī tomēr ir duāla pasaule , Ak Men..., dvēselēm , cilvēku veidolā , atvēlētā - planēta Zeme..., jo ! dimensijās citās - eņgeļi mīt ...
Ar ko cilvēki šo savu pasauli piepildīs - tāda tā arī būs..., ikvienam jāizdzīvo savs Zemes dzīvei atvēlētais te laiks , ar vienādām iespējām ikvienam - gaismu sevī vairot ..., tālāk - to pasaulē nest ...
Cilvēkam ikvienam ir dievišķā dota dzirkstelīte - Dvēsele ! Katra paša ir ziņā - cik gaišā guntiņā iedegsies tā..., vai - klusi zem pelniem gruzdēs ...
Paldies par skaisto dziesmu , Raivo !
Jo vairāk tevī ir gaismas, jo vairāk pieņemšanas un mazāk vērtēšanas.
Gaismai paplašinoties, mēs pakāpeniski pametam duālisma pasauli un apvienojam sevi vienā kopīgā Vienā - gan miesu, gan garu, gan dvēseli.
Gaisma ved pie vienotības jeb viengabalainības.
Zūd labā un sliktā dalījums, iekšējai telpai paplašinoties.
Tā kļūst arvien lielāka līdz piepilda visus ķermeņus - fizisko, ēterisko, astrālo un mentālo.
Ap cilvēku veidojas spilgts gaismas oreols, jo , cik gaismas ir iekšpusē, tik arī ārpusē.
Cilvēks ir kļuvis izgaismots.
Tā arī ir apgaismība, uz kuru mēs visi virzamies.
Bet arī tā ir gaisma, ko rada gan divatā
Inese ..., tādi kontakti savādāk saucas - salūts !
Katram štepselim savu rozeti..ir kontakts,ir gaisma un staro visa pasaule
Paldies par tik jaukiem vārdiem , Lauma !
Tumsa - tā vnk gaismas neesamība ir ! atliek vien katram savu iekšējo slēdzīti nospiest , lai pasaule - izgaismotos !
Gaismai būs - būt ! Sandri ...
Nu nē , Kuku ! To saka tie , gaismas slēdzīšus - ārpusē meklējošie ..., aizmirstot ! pirms sevī pašā to - pameklēt ...
Par gaismu !
Labvakar, Guna! Priecīgus Ziemassvētkus Tev un visiem amigosiešiem. Vēl aptuveni stunda palika līdz šīs dienas beigām..tātad paspēju .. Novēlu visiem sauli sirdī, mieru un harmonju dvēselē. Patika šis stāsts, ko esi ievietojusi savā jaukajā blogā! PALDIES! Brīnišķīgi vārdi - ''Manai uzvedībai ir nozīme, jo es nedzīvoju uz vientuļas salas. Skumjas un bailes ir lipīgas, bet tikpat lipīga ir pacietība un dāsnums. Katrā no mums ir daudz lielāks ietekmes spēks, kā mēs varētu iedomāties.
Lai kas mēs arī nebūtu, lai kā mēs būtu iestiguši savās ikdienas rūpēs, es ticu, ka ikviens no mums var izgaismot kādu daļiņu pasaules". Izlasīju un aizdomājos par to, ka dzīve ir tik īsa un vai tik tiešām tajā būtu sevi jāizšķērdē negācijās? Tāpēc iededzināsim sevī vairāk gaismas un tumšās domas lai mazāk katru no mums apciemo.
Droši vien Buda mācekļiem teiktu - 'kurš pēdējais aiziet , tas izslēdz gaismu''
Paldies par sveicienu 2. Ziemīšos , Max !
Mūspusē šogad - kkā tā ...
... nāk klasisko :-)
- Līst kā pa Jāņiem !
modernais nomainīt :-)
- Kā pa Ziemīšiem - līst !
Viss ģeniālais - ļoti vienkāršs ir , Kevin ! smaids - pretī smaidam atplaukst..., labestība - stafeti tālāk labestībai nodod !
Ar cilvēku smaidiem uz Zemes - zvaigznes debesīs sasmaidās !
Paldies..., Ak Men ! Neesmu burve..., es tikai - mācos ...
Šie , it kā panaivie stāstiņi , mandomāt..., ļoti ir rosinoši - aizdomāties !
Ziemīši ir īstākais laiks..., eņģeļu dziesmām skanot - sevī kad ieklausīties ..., pārdomāt - esi kāds bijis , kāds vēlētos kļūt ...
Paldies Guna, Tu jau arī tikko iedevi gaismu šai publikai, ar rakstu šo
apgaismoto
Tev būs svēto dienu svētīt.
Amen