.... tie mūsu- sieviešu spriedumi- ak un par- ir īsenībā- pupu mizu vērti.  Lai kā man riebjas, esmu spiesta, cenšoties būt godīga, akceptēt stāstu par "marsiem" un "venērām" tur, kkādām.. ... man??- pierādījumu, vai cik... ejiet ka galīgi, visi tie marsi!!!!.. un- beidziet reiz!- izmantot to, ko astroloģiski tendētie, Jums piedēvējuši....jā, es akceptēju gandrīz visu, izņemot to, ka tas viss ir tik viennozīmīgi- nolemts no aizlaikiem, tiem...un- punkts. Viss IR NEPĀRTRAUKTĀ MAINĪBĀ, Marsi. Un- t.sauc.- Venēras, arī. Tā gan. ;)))))))

Labi tās domas šad tad apkopot..kapiņus apkopt,nomainīt puķes vāzēs un nogrābelēt vecās lapas

Labāk viena gudra galva,.nekā divas dumjas

Mani tarakāni ar mani te viņiem kaps un arhīvs..

Ha, pamèģiniet vairākas reizes googlei uzdot kādu jautājumu, un tas tieši
attiecas uz LV google, nobanēs

Nu tieši tā, jo no neta mākam nokopēt, bet izdomāt paši par slinku

Galvina tuksa-gogle pilna-kapec smadzenitem butu jastrada..............

deja--vuuuuu...viss kas ir...ir jau bijis...viss kas nāk kā jauns...ir jau bijis...ir bijuši pīlāri no zudušās Godības...civilizācijas...un mēs brīnamies-kā tie spēja to...ko nespējam mēs...un nespējam...jo deguni sabāzti telefonos...lai čekotu ikdienu...nevis pārpasaulīgas lietas...
es esmu reāls slaists...bet-kad vajadzēs-es uzrakšu dārzu...kad vajadzēs...es sevī glabāju visas prasmes...un nesamulstu likstu priekšā...kad-lidmašīna salūzusi debesīs...es eju kājām...apsēžos uz celma un ieturu pusdienu maltīti...es zinu-neesmu putns...tikai tas spēj aprēķināt savus speķus...tos, kuri nespēj...tos putni atstāj uz zemes...kā stārķēnus...kā iesalušos dedājos-gulbjus, kā sēnītes...kuras rudens perējumā sporas nespēja izkaisīt...
es neesmu civilizācijas pārpalikums...bet- stūrakmens-nekad neaizmirst savas rokas, kājas...visas savas maņas...citādi-atmirs kā atavisms...un paliksi bezpalīdzīgs...paļaujoties tikai un vienīgi uz tehnikas Brīnumiem....vāri pastiept pirkstiņu...lai viss darbojas...mazliet no Dzirksteles, ko dievs Tēvs deva Dēlam...attopies!.../radīšanas mīta bilde Vatikānā/

Laika telpā ir tik daudz informācījas, kura gāžās virsū un galva, pareizāk smadzenes nespēj ar visu tikt galā. Kaut kas aizķeras, kaut kas pazūd, kaut kas tiek noglabāts, kā es smejos par sevi-  saglabājas manos failos Esmu vienmēr sajūsminājusies par savu vecmāmiņu (lai  vieglas smiltis viņai), cik daudz viņa zināja pantiņus, cik daudz dziesmu..Fenomenāli..Arī daudzi citi vecāka gada gājuma opīši un omītes zin daudz vairāk  dzejoļus un dziesmu vārdus..nekā viens otrs no manas paaudzes. Nevispārināšu, protams..katram savas spējas.   Tagad , ja ko vajag- māte Google atbild uz vairākiem jautājumiem, savā ziņā ērti un ātri..