Jaunā gadā atkal prasa,
Vai būs laime, kāda, kur?
Zīlnieks ziemas zvaigznēs lasa,
Prātnieks prāto, burvis bur.
Dzīves tumsa visus baida,
Stāvot gadu krustceļos.
Visas sirdis gaismu gaida,
Kas mums dzīvei gaismu dos.
Laime nāk ar zvaigzni rokā.
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņa smaigā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz.
/K. Skalbe/
Atslegas vārdi: 123270
Laimīgu Jauno gadu ! Lai piepildās iecerētais !
Ir liecinieki
Iespējams kaimiņi ir kautrējušies 3 reizi un atkārtoti uzrādīt,jo tas pats atkārtojas...Jūrmala.
Tādēļ naktsklubus neapmeklēju...atraitnis.
Laimigu Jauno 2017 Gadu, Vineta !
...Jaunais gads jau nāk -
vēl pavisam maziņš tas !
ir jau gandrīz -
........................... klāt !
Laimīgu Jauno gadu !
un nesapņo...ka skats mans no vēlējumiem tapis apmiglots un blāvs...ka iemidzinās tie mani Miegā...kā ērkšķrozīti...
mežrozīte sarkanā...tu kā liesma skurbīgā spožumā...mirdzi laukā...gadi nāk un gadi iet...bet viņa! sarkdama zied un zied...
vai tai kāds ko vēlējis-viņa no sevis zied!...jo sevi-apzinās...un nav pakļauta soc aprūpei...
vai pate?! atradi to dzejoli...kuru skalbe rakstījis ar šādu nosaukumu-veltījumu nākamajām audzēm...vai arī to pieskaņoji pate sev..savai neziņai...cerībā...ka kāds ko dos...cerībā..ka piedos...ticībā, ka piemānīsi savas laimes līkločus...un sausā izbridīsi...pate...
saki paldies...par to kas bijis...un šis paldiess /novērtējums/būs pamats...kā akmens klints...uz kura nākamo-stāvu būvēsi...salmi...tie ir tikai salmi...kuriem ogle pasakā pat pārejot-sadedzina vecos tiltus...pie salmiem neturies...tie reizēm spārno...bet spārni kļūst tik vaska smagi... ikarīgi...līdz nokrīt atkal-uz dibengala-tur...no kurienes sāki..izpil tie kā sveces no liesmas...no sveces-nepiepīpē.
katra svece simbolizē kādu...un dzīvot uz tās rēķina ir būt vampīram...kuram savas dzīvības nav..tas barojas no Svecēm...
Britukam personīgi...atraitnis