Mūs nemeklē,mēs paši izvēlamies.., kā rezultātā nonākam šeit uz zemes.Bezgalība- tīri labi sadzīvoju ar savu bezgalības ciparu un tas man grozās uz riņķi...  

Nezinu kā uzkarsēt tos kvantus,bet sakarā ar bezgalību uzkarsējas fantāzija.Nebūdama zinātniece savā prātā nevaru aptvert viņu domu lidojumu bezgalībā.Tur nu tikai viņi savā starpā var uzlabot bezgalību.Man viss neskaidrais(ar 50 gr.jo sevišķi)ir tāda miglā tīta Andromēda - nesasniedzama bezgala tālu.A varbūt tur satiekas dvēseles?

Ja nemaldos kvantu teorija faktiski apstiprina,ka ārpus mūsu apziņas nekas neeksistē,kādēļ arī mūsu prāts visu to,kas eksistē viņa apziņā var izprast( šo "eksistenci" pamatot) tikai caur bezgalības jēdzienu.Tā gadās.

Kuku,izrādās,ka arī kalcijs vieno cilvēkus ar zvaigznēm.Būtībā viss ir vienotā mijiedarbībā.Un tu vari spirināties vai tirināties esam bezgalīgajos meklējumos.

Tāpēc vien cilvēks nevar apgalvot - "esmu bujusī zvaigzne''  

Gudras galvas.

Kalcijs kas ir mūsu kaulu sastāvā , kādreiz esot bijis zvaigžņu sastāvdaļa - tā daži Enšteini apgalvo   ...

.....vairākumam tač biedē bezgalīgais, kurš attālinās tam cenšoties tuvoties..... vairāk tīkams ir pieticīgais galīgums......

Bezgalīgais stāsts par nezināmi bezgalīgo...

   Man ar šis vecums jau klāt,kad pilmenes gaismā vairs neganās pa debess jumu daiļas un kailas dāmas,bet sāk jādelēt melnas un kaulainas dvēseli biedējošas un bezgalīgas bezgalības!/pats saprati vispār,ko uzrakstīji?/

arī planēta, uz kuras ir lemts būt...ir bezgalībā...tas ir skatu punkts, kuram cauri... uz visām pusēm galu neredzam...neredzam kupola vāku...un tapēc mums ir dots kā galvenais-zeme, mēness kā tās vāciņš...un viss personificētais uz cilvēka veidolu atainotais stāts par saules sistēmu...pārējās Saules uz mums neattiecas...bet tās ir kopējā režģī...tikai saule zin, kāpēc tā ir iedegusies, kādā sakarā..un nekad neredzēsim to Personu, kura galvā atrodamies...
/tev nebūs skatīt Dievu vaigā/ un nebūs taisīt tā tēla atveidus....jo tas ir mūsu prātiem-neaptverams!

Gunār,kosmosu apgūst bez manis.Diez vai Gagarins bij bezgalīgi laimīgs cilvēks?

Jūs  apgūstat kosmosu,lieliski! Turpiniet. Labs pasākums.

Nezinu Albert,domāju,ka izmēram nav nozīmes.Sakot šo frāzi, atgriežos uz zemes ar smaidu!Divdomīga nozīme. Ticība kopā ar dievu un velnu ir bezgalīga,kosmoss ar matemātiku arī bezgalīgs.Cilvēki ir vienīgie, kuri pieļauj kļūdas.Un tomēr kosmoss ir bezgalīgāks par ticību,jo ticība būs,kamēr būs cilvēks,bet kosmoss pastāvēs arī bez cilvēka.

Man bezgalīgs ir Dievs, Viņa mīlestība, un vēl debesis, kur Viņš mīt. Dvēsele pieder Dievam, tāpēc tā arī ir bezgalīga un nemirstīga. Bet vai tā pazūd bezgalībā...Arī to kādreiz uzzināsim, savā laikā.

Intresants traktējums, bet kā izmērīt ticību, Tevis pieminēto mīlestību, kā izmērīt smaidu, un tad mēs sakām bezgalība, pat matemātikā ir tāds termins, acīmredzot viņa, bezgalība, pastāv vai aptverama, apjaušama.