Vakar nejauši satiku Benitu. Sākumā pasmējāmies - nemaz jaunajam gadam nebija jāpienāk. Iepriekšreiz satikāmies pagājušajā nedēļā , pirmoreiz šajā gadā un norunājām, ka tiksimies nevis kādreiz maijā, bet jaunajā gadā. Visu nedēļu šad tad prātā ienāca doma - cik tad Benitai gadu, ja pirms dažiem gadiem esot nosvinējusi 50 gadu kāzu jubileju. Krievu laikos diezin vai pirms 20 gadiem precējās. Šoreiz paprasīju. Bā, esot 76. Bet viņa izskatās pēc piecdesmitgadnieces. Kamēr pļāpājām, pienāca vēl viena, liekas dažus gadus jaunāka par Benitu. Izskatās gan pēc tizluma kalngala, ar trīcošām rokām. Viņa paspēja pateikt - labi ir visu laiku gulēt. Benita arī visu laiku guļ? Man ir zināma pilsētniece, kura nūjo. Tā taču ir kustība, slodze, kas nepieciešama. Kaimiņiene man teica - katru dienu taisos staigāt ar nūjām, bet nav kompānijas, dārza darbi, kas rada fiziskas kustības, vēl nav. Sasmaidījāmies ar Benitu un es aizgāju savos neceļos - pēc ilgspēlējoša saldā garduma uz Skrīveru saldumiem. Pēc Benitas ieteikuma nopirku  plūmes šokolādē, izmēģināšanai. Benita vēl minēja, ka labas esot aī cidonijas šokolādē. Vēl ar Benitu pieminējām statistiku - viņa atcerējās, ka ir meli, lieli meli un statistika. Pašlaik nav plika statistika, bet - politiska statistika. Katrs lai dara, kā viņam labāk. Lai guļ, ja tā vieglāk, lai nūjo, ja tā skaistāk. Es arī skaisti braukātu ar divriteni. Nevaru gadiem. Varu staigāt un citādi nodrošināt sev fizisko slodzi