kad nomira tamagoči tārpiņš..bij raizes..es raudāju kā par īstu...un tetras tārpiņi-bij īsti manā galvā...nevis manā...bet citas paaudzes galvās...bet to etapu pārslimoju līdszatkarīgi...un ieteicu kaut ko darīt-uzņemties atbildību dzīvē-pa īstam...un uz noteikumiem-reāliem...lai tev nav naktī jāmostas un jābaro fermā lopi, kuri no rīta nozagti vai atņirgušies...reālie patiesībā guļ ...un jālaista sakņu dārzs izmisīgi...kad-redzi-līst !
vienkārši-lai nav jāiedzīvojas zilos riņķos ap acīm...un-bez reāla pamata...pietam!

as atveru sovu pūra lādi...navis purva...man tī parodos pīcis pūra vītys...vīns lauks ar mīžim apsāts-olam!...ūtrs ar rudzim-maizji...trešīs ar auzom-kumeļam...carurtīs ar kvīšim-boltai maizei...pīktīs ir sakņu dorzs...a tī pa pilnam visa ko!...A!!! augļu dorzs nav pūrā...nav orams...tis ir vinkorši-jolosa!
nē...tā nav fermas spēle...bet-pa īstam!

Kur tu pļuime eisi???

izskatās ka no latgaliešu dialekta tulkoji ar gogles tulkotaju