/bilde no neta/
Visas laimīgās ģimenes - ir vnk laimīgas ..., visām pārējām - katrai savs bēdu stāsts. Šamās laimīgās ģimenes /tēvs , māte , piecgadīgs dēliņš/ debesis samācās , kad nomira laukos dzīvojusī vecmāmiņa - vectētiņš no bēdām kļuva pavisam slims ..., viņš vnk negribēja vairs dzīvot - bez viņas .
Vectētiņu pārveda dzīvot uz ģimenes pilsētas dzīvokli . Mazais puika ļoti centās vectēvu kkā iepriecināt - nesa viņam savas daudzās rotaļlietas , aicināja kopā spēlēties , pazīmēt - kā viņi agrāk to bija darījuši , zēnam laukos ciemojoties. Vectēvs tikai smagi pūta , nekas viņu vairs neinteresēja ...
Vistrakāk bija ēdienreizēs..., vectēvam stipri trīcēja rokas , arī redze bija pasliktinājusies - ēdot viņš izlaistīja un nometa uz grīdas ēdienu , nosmērēja paša drēbes , arī traukiem - saplīst gadījās ...
- Es vairs nevaru to izturēt ! Vajag iekārtot viņu veco ļaužu pansionātā ! eksplodēja kādu dienu sieva .
- Viņš paliks ! Tas ir mans Tēvs ! Tev to nesaprast ..., atteica vīrs .
Ieraudājusies , sieva izskrēja no istabas . Kā viņš to varēja - pārmest viņas izcelsmi no bērnu nama ! Vienojās par kompromisu - vectēvs tagad ēda vienatnē pie virtuves galda , pārklāta ar vecām avīzēm..., ēdienu viņam pasniedza koka bļodiņā , tēju , sulas - vecā , emaljētā krūzē ielēja .
Mazais puiks klusējot vēroja šīs pārmaiņas . Kādu dienu tēvs ieraudzīja , ka zēns darbojas ar koka pagali - no kamīna malkas groza paņemtu .
- Ko Tu ar to pagali ņemies , dēls ...? pajautāja.
- Es gribu uztaisīt koka bļodiņas Tev un mammai - no kurām jūs ēdīsiet , kad es izaugšu liels , bet jūs novecosiet ..., dēliņš skaidroja .
- Siev , panāc šurp ! sauca šokētais tēvs ...
Puisītis arī mammai labprāt pastāstīja - par bļodiņām viņiem abiem . Asaras sariesās dzīvesbiedru acīs , kad tie klusējot saskatījās ..., bez vārdiem - saprototies...
Vakarā vectēvs atkal vakariņoja ar viņiem kopā pie skaisti saklāta galda , ar glītos traukos servētu ēdienu . Neviens vairs viņam nepārmeta par nolaistīto galdautu , zemē nokritušu ēdienu , vai kādu saplīsušu krūzīti . Tieši otrādi - vedekla laipni viņu aprūpēja , veikli visu uzslaukot , ielejot svaigu tēju - izlijušās vietā . Dēls tagad bieži centās iesaistīt tēvu sarunās - prasot viņa padomu tādā vai citādā lietā .
Notika - Brīnums ! Vectēva veselība sāka uzlaboties - rokas gandrīz vairs netrīcēja , arī redze uzlabojās ! Vectēvs vairs smagi nepūta - par aiziešanu pie vecmāmiņas runājot..., prata atkal kā sendienās - pajokoties , labprāt darbojās ar mazdēlu ..., ģimenē - laimīgas ģimenes klimats atgriezās !
Ikviens savu vecumdienu testamentu - ar saviem darbiem un attieksmi pret saviem vecākiem ->raksta. Testamenta izpildītāji - pašu bērni ir . Tikai no pašiem atkarīgs - koka bļodiņa pienāksies..., varbūt kādam - ragaviņas , kurās uz mežu/pansionātu -> paša bērni aizvizinās . Taču arī skaists dzīves novakars , laimīgas ģimenes lokā - ir iespējams !
Atslegas vārdi: kā sauc1, tā atbalsojas0
Viennozīmīgi , Guntar !
Ikvienas ģimenes klimata labākais barometrs - bērni ir ! Mazās sirsniņas nepazīst viltu , aprēķinu un izlikšanos ..., no visas mazās sirsniņas dziļumiem ! tās raud un priecājas līdz - ikvienai sirsniņai citai ...
Ģimenes klimatu pati ģimene veido !
Lai bûtu gudrs kà tévs un smuka kà mamma !
Un pàrnest vinos savu labàko pusi !
Pamācošs stāsts. Tā ir dzīvē. Reizēm bērni ir gudrāki par saviem vecākiem.
Jā , Aija ..., tāpēc laicīgi jau par savu vecumdienu testamentu , kura izpildītāji pašu bērni būs - jāpiedomā ...
....jā...žēl ka tik bieži aizmirstam...ja Dieviņš mums to dos....tad veci mēs būsim reiz visi....bet jauni vairs nekad....
Jà Gunin, Tev ir taisnîba !
Paldies par Tavu izjusto un sirsnīgo komentu , Max !
Kā jau rakstīju Aleksandram..., mūsu ķermeņi - laika ir varā , izdarās ar kuriem tas ne tā - mums gribētos kā ..., toties dvēseļu jaunība - paliek pašu ziņā ! Gan priecīgi , gan arī skumji tas ..., paliekot dvēselē jauniem - sava ķermeņa nenovēršamās izmaiņas vērot , var kuras piebremzēt..., nav mums ļauts kuras - apturēt ...
Koki un cilvēki - no saknēm aug ! Tikai , apzinoties un cienot tās - būs lieliem mums augt !
Paldies , Ak Men ...
Ceļš uz laimi vnm sirsniņās sākas - Mīlestības svētā uguns tajās kad dzimst ! no kuras vīrietis un sieviete - sava kopējā pavarda uguni kur !
Ohhh..., Gunaram vakar dejojamā noskaņa bijusi - pa cmuko !
Ļoti emocionāls video ! Paldies ..., Aleksandr ...
Jā ..., cilvēka ķermeņi - laika ir varā ! Taču mīlošām dvēselēm vnm paliek cerība - satikties reiz atkal ! dimensijā - jau citā ...
... klips domāts tēmas ievadam...
Kā jūties,kad kāds,ļoti,ļoti tuvs cilvēks aiziet no dzīves prom..
Bet sieviete nedau
dz jāmīl!
Stiprai ģimenei, sirsniņas tā pavairāk lai
Nedaudz jaunības elpa
Viņi gan nav tik sekli kā es.
Mana uzvārda nesēji ir pietiekami žipeŗigi,labā nozīmē.
Mjà,vectétitins vecmàmina ir bijushi ari kàdreiz jauni, dejojushi tvistu, charlstonu, mîléjushi un gàzushi ari podus . Tàds vinsh cilvéks ari paliek, savà galvà - izjûtàs, vélàk tikai jûtas pavairàk kà saguris .
Vislielàkà klûda ir izolét padzîvojusho cilvéku . Nosédinàt pie atsevishka galda, kà izraidito, kà spitàlîgo . . vectétins jutîsies kà lieka, nevajadziga manta .
Arî ierastàs dzîves vietas maina ir jau pietiekoshi stiprs stresa faktors, vecàkam cilvékam .
Galvenais, kas jàatceras, ka pavecàks cilvéks nav nekàds vecs mulkis . Vins ir tavs sencis ! Gribi vai negribi, bet tu nésà vina génus, esi zinàmas pakàpes vina spogul attéls .
Vislabàkà terapija ir kà jau minéts - cienît "vectétinus" kà personîbas, prasît viniem kas pietrûkst, ko vélétos, kas patiktos . Un pie visa tà vél daudz daudz mîlestîbas, sapratnes un protams ar neiztrûkstosho humoru !
Smuks pamàcosh stàstins, Gunin !