Ingridiņ, tās dzejoļa rindiņas...neteiksu neko, tāpat zini manas domas...

Vientuliba    Pat pavasara ods uz tava dibengala nejutas vientuls...
kad tu krumos sed....jo vinam ir tavi vaigi kur pieglausties

.. oki, Alisīt!!
.. zinu ne slikti- ko mums nozīmē šīs- pēdējās maija dienas!! ..
   Turamies, ok??  
   Ar mums, kā vnm, Saulīte /arī tad, kad debesīs tās nav/a//!!  

.. man sagribējās te ievietot vienu, sava vārda autores, dzejoli:

Neprasi to,
kā man nav(a)
jo es tev
nemelošu,
neprasi mīlestību,
ja būtu –
labprāt to dotu.
Kad ieskanēsies
manī
pret tevi
kā brīnums
“es tevi mīlu”,
tad tiešām
atdošu , mīļais,
tev visu savu dzīvi.
Bet kamēr sirds
rāmi klusē,
un tauriņi
kļāvuši spārnus,
man paliek
brīvība mana,
plaša un
neremdināma.
       /Ingriida7 /
..........................................
.. bet- tāpat- neatdošu "tev visu savu dzīvi", jo- reiz jau to piedzīvojusi, apdedzinājusies, ne pa jokam, es nezinu- kam tieši ir jānotiek, lai es spētu rīkoties- tā.. Un- vai vajag?? ..

..kuku, Tu mani sasmīdināji!!!Tas ir forši!

Hmmm   ... neesmu atraitnis - nevar spriest  

Paldies, Gunar!...par to sapurināšanu!
Jā, Ingridiņ, Tu mani vienmēr esi sapratusi no pusvārda!!

viss prikols slēpjas galvā, nedzīvojam tač tuksnesī

Kaut kur,kaut kas...bet esmu,gribu un varu sevi sapurināt!

Neesmu vientuļš,vienmēr atgādina,kur dzīvo...atraitnis

.. griež, Alisīt, un vēl- kā!!! Arī tad, kad, šķietami, esi ar kādu saistījusies, esi un paliec- vientuļa.. Es, kā jau parasti, nerunāšu neko caur puķēm:  mēs varam satikt brīnišķīgus sexpartnerus, ak vai!!!- cik tas viss ir paņemoši!!!, tās trīsas- pirms un vēl vairāk- pēc!!!.. pastaiga dabā??- nu jauki!!!!...es neuzskaitīšu vairāk neko no tā, ko sadara esot- šķietami!- divi, jo- neskatoties uz visu- jūties vientuļa; un- vientulība- griež dvēselē, pamatīgi!! ....
................................................................
   Paldies Tev- par šo, vārdos- tik īso, bet saturā- tik dziļo!- ierakstu!!
   Ar saulīti, kas šobrīd!!  

tā ir slikta lieta! Jābūt cilvekos...