Te viena primadona raud, ka bloķēta... Labi šoreiz bez riebeklībām!
Atceries to reizi, kad te stāstīji kā tevi divi balti ēzeļi.../upss viss iegāja vecās sliedēs  / Labi mēģināšu laboties!  
Es varu darīt visu, ko gribu - kādu pasūtīt d*rst, iespļaut acīs, ļoti rupji nolamāties, gvelz visneiedomājamākās rupjības, apvainot... tomēr vismīļākais veids pasūtīt d*rst un arī dižo primadonu tur sūtu katru dienu.
Ir jārēķinās ar vienu likumsakarību un groziet to kā gribiet - dabūsi pretī visus tos pašus sūdus apjomīgā veidā, ja ne no tiem tiešajiem, tad no ceļmalas skatītājiem.
Jā, esmu varena, iedomīga un vēl nedz kāda. Ja kāds vispār mani zinātu, jā tieši tā - mani zinātu, tad nemaz nerunātu ar mani, nobālētu pat visdrūmākais vecis... bet tad būtu skumji dzīvot! Tā mani zin kā ķertu tukšu niecību, kas cepjas par katru sūdu... bet vismaz ir ar ko pariebekļoties un, ja jau tas notiek, tad jau tas viss patīk un neapmierinātajai primadonai arī, kura visu laiku paštaisni velk uz kašķi, tikai slikti panes pretsitienus. Varbūt tad nevajag nemaz sākt to kašķi, ja zini, ka esi vārīga uz apvainojumiem!?
Ja es teikšu, ka esmu pati guna anug... un es to varu ļoti pārliecināti pateikt, ka pats oriģināls sāks šaubīties sevī!    Ko nu??? Atkal kliegsi: Feikuļu profili, punktiņu vācēji! Liekuļi! Meļi! Tukšumi! /fūuu, izdevās bez rupjībām!   Malacis, Margarita, Saulīte Tu mana mīļā!!!    Mja, tāda esmu! Saulīte mīļa!   /
Pateicu visu un neko, kārtējo tukšumu nomutuļoju un ejiet jūs visi, pirmkārt jau primadona, dēt!