Lai uzzinātu, cik iela nozīme ir vienam gadam, pajautā to studentam, kurš izkritis gala eksāmenā. Ja gribi uzzināt cik vērtīgs ir viens mēnesis, pajautā māmiņai, kurai priekšlaikus piedzimis mazulis. Lai zinātu cik vērtīga ir viena nedēļa, pajautā to nedēļas laikraksta izdevējam. Lai uzzinātu cik vērtīga ir viena stunda, pajautā tiem kas iemīlējušies un gaida, lai viens otru ieraudzītu. Lai uzzinātu cik vērta ir viena minūte, pajautā to kādam, kurš nokavējis savu vilcienu, autobusu vai lidmašīnu. Lai zinātu vienas sekundes vērtību, pajautā to kādam kurš izdzīvojis nelaimes gadījumā. Lai uzzinātu milisekundes vērtību, pajautā to kādam, kurš Olimpiādē ieguvis sudraba medaļu. Laiks nevienu negaida. Būs vērtīgi, ja krāsi katru momentu, kas Tev dots. Dalies tajā ar īpašiem cilvēkiem savā dzīvē, tad tas būs vērtīgāks.
Citātu kartotēka:
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Sveiks,Maksim,daiļais patiesību ironizējošais,sevi mīlošais amigosiešu smaragds!Mirdzi tikai naktī manos blogos - tā vien gribētos pateikt - logos!Vispār muļķīgi provocējoši pretjautājumi.Bet par to masturbēšanu - pirmo reizi dzirdu,ka tas varētu būt amats par kuru saņem naudu.Uz darbu patiešām varu aiziet vairākas reizes dienā,kā arī brīvdienās.
un cik reizes dienā?
pašnodarbinātā, tas nozīmē ka Tu masturbē?
Savsem,pajautāt jau neizdosies,bet padomāt par to der.
Ak jā ... Lai uzzinātu, cik iela nozīme ir 17 pavasara mirkļiem , pajautā Štirlicam
Hmmm ...... domājams , pēc tās olimpiādes milisekunde arī tam medaļniekam neko nebozīmē
Jā,Vasilij - slēptie nolūki var likt ilgi gaidīt.Tos var iztulkot ari nepareizi.
Ka jau minēju-tie ir slēpti nolūki-apstiprinu!
Nu ja.es vairs tikai savu darbu varu diriģēt - ātrāk,lēnāk - pagaidīs.
Sevi ! savu suneni ..., varbūt - vēl kādu ..., jāpapapapapapapadomā !
Guna,Tu dalies ar - Ha!Cik daudzus Tu pati diriģē?
Kopā ar Imantu Ziedoni skaļu saku :-)
- Ha ! un vēlvienreiz - ha ! visiem tiem - manas dzīves un laika ->diriģēt gribētājiem !
Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule. Neiekārtota pasaule. “Pagaidi,” saka. “Pagaidi, pagaidi!” Gaidu ilgi un smagi. Gaidu trolejbusa parādīšanos. Gaidu, kamēr kartupeļi izvārīsies. Gaidu, ka tikšu debesīs. Bet nelaiž, saka: “Pagaidi! Tev vēl mūžs jānodzīvo.” Pasaule dzīvo vienā gaidīšanā un vienā mudināšanā uz gaidīšanu. Māte gaida bērnu, skuķis gaida mīlestību, nopelniem bagātais gaida ordeni, moceklis gaida atpestīšanu. Pagaidi, pacieties! Un, kad tu cieties, tad apstājas laiks un kļūst – gaidīšana. Katrs laika mirklis kļūst laisks, inerts tūļa. Viņš gaida nākošo mirkli, bet – ačgārni, kāpjamies atpakaļ. Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam. Saka: pagaidi, rīts gudrāks par vakaru. Aiz tā slēpjas tūļa – nedari šodien, ko var padarīt rīt. Tā atvelk rītdienu par vienu dienu atpakaļ. Vai nākotne ir milzīgs vēzis, kas atpakaļkāpdamies rāpjas pie mums? Vai iesim uz nākotni, vai nākotne nāks atpakaļ pie mums? Pagaidi, nākotne pienāks klāt. Pagaidi, kad vārti skries ķert futbolbumbu un mērķis nāks šurp, lodi diedelēdams. Pagaidi! Pacieties! Pacieties. Necieties! Gaidi, un tavs laiks atnāks. Jā, tavs zārks atnāks. Tas jau nu atnāks. Un tevi aiznesīs atpakaļgaitā. “Labs nāk ar gaidīšanu,” saka tautas sakāmvārds. Ha!
/Imants Ziedonis /
/