Jā, mūsu tautas tradīcija.
Protams. Aizdegt kapiņos svecīti- īstajā laikā un vietā. Neizdarīsi to?- kritīsi kaimiņos esošo kapvietiņu kopēju /un to, kam svarīgi aplūkot citas/ nežēlastībā, precīzāk- runās iekš tēmas: "ak vai!!!!.... man dievs!!!..."

   Jā, es nespēju pamest savu Mammiņu tumsā, kad, lielākoties citi- gaismā; izdarīju, kas jāizdara.... bet???? vai TĀ pieminam tos, kas mums mīļi, kas joprojām- ar mums??.. es?- pieminu- ik dienu!!!!- savā svecītē, un tas ir pirmais, ko izdaru, kad eju vārīt rīta kafiju.... un arī vakarā, kā konkrēti- šobrīd- tā deg... un mana Mammiņa skatās uz mani... kā nobeidzu dienā izdarāmo.. un man bezgala ļoti patīk tas foto, no KURA Viņa noraugās- jo tajā, tā patiešām IR VIŅA!; NE KAPIŅOS, kuros izdaru vnk to, kas jāizdara..

    Ikkurā tradīcijā jabūt Dvēselei; viss cits ir- mesli tam, KĀ jābūt.
    Mīlot, patiesi mīlot, ne jau kkāds datums- tieši tad pabūt TUR, atzīmēties apkārtējiem, protams, no svara; nebūt?- ak, žēlo jel mani!.. Tas neattiecas ne uz ko citu, kā vienas svītriņas ievilkšanu sirdsapziņā, kurā to svītriņu, patieso, pietrūkst.. Un, ievelkot to, nu traki precīzi- īstajā laikā un vietā- ak vai!!!.... traki pareizi /priekš citiem/ un- baigi nožēlojami- priekš sevis paša; un Cilvēka tā- kura dēļ.. Bet- katram jau savs. Savs redzējums uz lietām/norisēm/kopsakarībām kkādām.... un- LAI KATRS DZĪVO AR SAVU!!!

     Cienīsim sevi un Citus- gan Tos, kas te, gan Tos, kas dimensijā, mums nezināmā.

Agris jau atstāstīja,kad Pugo kungs pirmo reizi esot saslimis,bija tas pats,Anglis un Bērziņa kungs esot viņu aizvietojuši

Gan jau tie kapi nekur nepazudīs - atgulēsimies viņos līdz mūžībai  

Dvēseļu un svecīšu sasaukšanās..., dzīvo , mirušajiem tuviniekiem , vēstījums - mūsu Tu atmiņās dzīvo ...

https://www.youtube.com/watch?v=XLFxoTx5Mog

Citu nāciju acīs viens no latviešu paradumiem..pat īpatnībām... ka šamie pa kapiem vien tik dzīvojot(kaut kad šo frāzi jaunībā vairākkārt dzirdēju ).Arī savu bērnību atceroties,tik bieži nācies kā bērnam iet..ravēt..un grābeklīša skujiņu rakstus smiltīs iespiest tādēļ pieaugot man, ir tikai loģiski, ka izveidojies šis paradums neveidot šos pāraug daiļdārzus ,bet ērti izkopjamas kapu kopiņas,lai pie šiem plašajiem dzimtas kapiņiem nebūtu jāpavada visa diena...
Bet kapusvētku un Svecīšu vakara apmeklējums joprojām man kā likums..jau 9gadus