KAS IR MŪSU POTENCIĀLIE DRAUGI, UN KĀ MUMS TOS IEGŪT ???
Tiem, kuri seko notikumiem politikā, ir zināms, ka odiozais okupantu žurnaļuga Mamikins, kurš patlaban pilda Eiroparlamenta deputāta pienākumus, ir nolēmis aiziet no saskaņiešiem un dibināt savu partiju. Paredzams, ka tajā tiks piesaistīti visiem zināmie Rubiks un Ždanoka, arī kāds no nacboliem un S.Graudiņa eiroskeptiķiem. Kā redzams, tad šie darboņi ne bez pamata uzskata, ka pietiekami lielai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju Saskaņas “pasīvā” pozīcija ir apriebusies, un tā gaida daudz aktīvāku prokrieviskāku nostāju, ko piedāvātu viņu izveidotā partija. Kā tai veiksies, laiks rādīs, es personīgi uzskatu, ka vismaz 5% barjeru šī partija noteikti pārvarēs un tādejādi iekļūs 13.Saeimā, neņemos gan spriest, ar cik vietām.
Šo faktu pieminu tāpēc, ka man ļoti negribētos, lai no mūsu – Latvju Patriotu – puses atbilstoša radikāla saraksta nebūtu, un atkal letiņiem nāktos stenēt un pukstēt: “Jābalso atkal par vislatveļiem…nav jau viņi nekādi ideālie, bet tie pārējie taču ir vēl daudz sliktāki”. Jā, var daudz un ilgti spriedelēt par to, cik vispār efektīva ir tāda cīņas forma kā dalība vēlēšanās, vai tā var maz ko jēdzīgu panākt…utt., u.tjp., tomēr nav apstrīdams fakts, ka vairumam mūsu tautiešu ir vēlme vēlēšanās piedalīties vismaz pasīvi, un viņi uz tām iet un balso…tikai jautājums, par ko? Ja atkal vēlēšanās nebūs neviena normāla, patiesi nacionāla saraksta, tas nenozīmē, ka tāpēc tās nenotiks – protams, ka notiks, un atkal tiks ievēlēti radījumi, kas patrioti ir, labākajā gadījumā, vārdos. Es to nekādā ziņā negribu un domāju, ka vairums normālu latviešu arī to negrib. Tāpēc mums par katru cenu jāpanāk, lai beidzot, vismaz pēc 12 gadiem, kad 2006.g.vēlēšanās bija tiešām nacionāli saraksti, arī tagad vismaz kaut viens tāds rastos.
Principā situācija nav nemaz tik bezcerīga, kā varētu likties. Jau tagad pastāv Viktora Birzes vadītā partija “Nacionālais Spēks”, Alfrēda Bula “Tēvzemes mantojums”. Ja šīs abas partijas apvienotos, tās varētu iesniegt uz 13.Saeimas vēlēšanām diezgan normālu sarakstu ar, cerams, gana nacionālu programmu. Runājot ar abu šo partiju līderiem, noskaidroju (ko arī pats jau agrāk nojautu), ka viņu galvenās problēmas ir biedru trūkums un naudas trūkums. Un te nu sākas gaudas daudziem zināmās “Čikāgas piecīšu” dziesmas garā: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt!”. Te gan uzreiz gribas iebilst un teikt: “Kurš teica, ka nevaram?”. Jā, Latvijā iedzīvotāju (un tai skaitā diemžēl arī latviešu) pēdējos pārdesmit gados ir kļuvis jūtami mazāk, vēl mazāk ir to, kas būtu saucami par Latviešu Patriotiem. Un tomēr – ir ļaudis, kuriem nacionālā ideja nav vienaldzīga, to pierāda kaut vai tas fakts, ka 12.Saeimas vēlēšanās par t.s. “Nacionālo Apvienību” (no citas kustības nozagts nosaukums) oficiāli skaitās nobalsojuši 151567 cilvēki. Starp tiem bija gan kvēli Raivuhas grupeles fani, gan arī ļaudis, kuri uzskatīja, ka stāvēt malā nedrīkst un no visiem ļaunumiem jāizvēlas mazākais. Lūk, šos pēdējos mums ir ne tikai tiesības, bet arī PIENĀKUMS pārvilināt savā pusē! (Lai atceramies kaut vai taktiku, ko piekopj mobilo sakaru operatori. Jau labu laiku praktiski visi Latvijas iedzīvotāji ir ar mobilajiem tālruņiem apgādāti, un viņi saprot, ka vienīgā iespēja, kā iegūt jaunus klientus, ir pārvilināt tos no cita operatora. Tāpat jārīkojas arī politiskām partijām – jādabū savā pusē tie, kas iepriekš atbalstījuši vismaz vārdos līdzīgi orientētu politisko spēku; jāparāda, ka mēs, atšķirībā no viņiem, esam Patrioti arī darbos). Un, lai tas notiktu, mums ir jāuzsāk nesaudzīga cīņa pret bēdīgi slavenajiem Raivuhas viltusnacionāļiem! Bezmaz vai caur palielināmo stiklu jāvēro viņu politiskā darbība un “jākar pie lielā zvana” katra viņu kļūda, vismazākā vārdu neatbilstība darbiem…utt., u.tjp. Viens otrs varbūt tūlīt iebildīs – vai tad nebūtu loģiskāk sākumā apkarot Saskaņu, tad tikai ķerties pie NA? Atbildu – nē, loģiski tas nebūtu! Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tie, kam patīk Saskaņa, nekad nekļūs mūsu draugi, un otrādi – mūsu draugi nekad nebalsos par Saskaņu. Savukārt par NA joprojām balso “lauvas tiesa” Patriotu, un no šāda muļķīga soļa mums viņi visiem spēkiem būtu jāattur. Jau tagad viņi jāaicina sākt aktīvu darbu pie alternatīva saraksta ar patiešām izteikti nacionāli-radikālu vēlēšanu programmu. Protams, neko neiestāstīsi dažam labam Minsterē dzīvojošam gailim ar apdauzītām smadzenēm, kurš regulāri vienu dienu NA lamā, citu atkal slavē, bet daudz maz pie pilnas saprašanas esošiem ļaudīm, domāju, ir iespējams ieskaidrot, ka NA vadoņi praktiski visi ir nelieši un viltusnacionāļi, un balsot par tiem (vēl vairāk – sastāvēt viņu vadītajā partijā) nozīmē nodot savu valsti un tautu.
Patlaban LNF vadība (ieskaitot godāto Gardas kungu) daudz laika patērē, strīdoties ar deģenerātiem, kuri apgalvo, ka dekolonizācija neesot vajadzīga, mēģinot viņiem pierādīt pretējo. Es domāju, ka ir bezjēdzīgi tērēt savu laiku, polemizējot ar šiem apziņas kropļiem, kurus tāpat nepārtaisīsi, tāpat neracionāli ir ar šādām diskusijām aizpildīt laikraksta “DDD” lappuses. Tā vietā daudz prātīgāk būtu regulāri atmaskot NA un šai partijelei pietuvināto darboņu “netīros darbus”, tiražēt viņu izteikumus, kuros tie noliedz vajadzību pēc dekolonizācijas, toties izsaka kvēlu vēlmi integrēt gan jau esošos okupantus, gan vēl klātpienākošos imigrantus, noteikti nav jāaizmirst arī viņu ministru prettautiskā politiskā un arī ekonomiskā darbība. Ja es būtu “DDD” redaktors, es censtos katrā avīzes numurā ievietot vismaz vienu NA darbību kritizējošu rakstu (par interneta praktiski neierobežotajām iespējām šinī sakarā es vispār klusēju). Diemžēl esmu konstatējis, ka pēdējo pāris gadu laikā šī avīze izvairās no aktīvas NA atmaskošanas. Ja arī kāds kritisks raksts parādās, tā sākumā tiek ievietota atvainošanās (sak, neņemiet ļaunā, ka mēs tā, netoleranti atļaujamies izteikties reizēm). Arī manus rakstus, kuros kritizēju NA, “DDD” vai nu nepublicē, vai nu ievērojami mīkstina to saturu. Tāpat arī šis mans raksts visticamāk dienas gaismu šai laikrakstā neieraudzīs. Nu, ko tur lai dara? Neesmu ne LNF biedrs, ne sponsors, līdz ar to man, protams, ka nav nekādu īpašu tiesību – ne juridisku, ne morālu – ietekmēt tās saturu. Varu tikai izteikt savu viedokli par to, ka, šādu politiku piekopjot, atkal Saeimā nebūs neviena Īsta Patriota, labākā gadījumā daži plātīgi mutes bajāri, kā piemēram, Ķiršteins, Šņore, Dombrava… Un par to man ir bezgala, bezgala skumji…. Tā mēs nekad reālu dekolonizāciju nepanāksim…
Nobeigumā vēl pieminēšu kādu pirms dažiem gadiem notikušu sakaru ar Aivaru Gardas kungu, kurā es viņam klāstīju savas domas par bēdīgi slavenajiem viltusnacionāļiem no NA un tai tuvām aprindām. Sarunas beigās Gardas kungs man teica: “Jā, Aivar, es klausos jūsos un domāju – nu kaut vismaz šoreiz jums nebūtu taisnība. Diemžēl pieredze rāda, ka praktiski vienmēr jūsu pareģojumi piepildās un izrādās, ka jums kārtējo reizi atkal ir bijusi taisnība. Bet ir tomēr viena lieta – ja mēs sekosim jūsu ieteikumam sūtīt d…t visus, kas mums nepatīk, ko tad mēs darīsim, palikuši divi tādi lieli, gudri aivari vieni paši uz visu Latviju?”. Toreiz es uz šo jautājumu paliku Gardas kungam atbildi parādā, tagad to sniegšu! Pirmkārt, divi mēs nepaliksim, ir pietiekami daudz saprātīgu ļaužu, kas domā ja ne pilnīgi kā mēs, tad visai tuvu tam. Veicot ar viņiem (un nevis deģenerātiem, kuri nav pārtaisāmi) regulāru izskaidrošanas darbu, mēs panāksim, ka viņi mūs atbalstīs, nevis Raivuhas bandu. Otrkārt, es personīgi labāk palieku viens ar savu stingro, konsekvento viedokli, nekā “atšķaidu to”, lai neatšķirtos no stulbās, pelēkas masas, kura pretējā gadījumā mani izstumtu kā vienas cilts locekļi indiāni Namboku kādā no Dž.Londona stāstiem. Atļaušos atgādināt, ka gandrīz tikpat ilgi kā pret okupantiem, es cīnos arī pret psihu privilēģijām un viņu integrāciju normālo ļaužu sabiedrībā. Šai cīņā es tiešām esmu praktiski viens pret visu Latviju, arī ne Gardas kungs, ne Inkina kungs mani tajā neatbalsta, bet tas nenozīmē, ka es tāpēc no saviem uzskatiem atteikšos vai tos daļēji mainīšu (mīkstināšu). Pats vienmēr esmu centies būt konsekvents savā stājā gan tad, kad mani par to slavē, gan tad (nesalīdzināmi biežāk), kad mani par to lamā. Arī citus tādus pašus cilvēkus cienu arī tad, ja mūsu uzskati pilnībā nesakrīt.
ESI AUKSTS VAI KARSTS, BET NEKAD REMDENI GĻĒVS !!! NO KOMPROMISA LĪDZ NODEVĪBAI IR TIKAI VIENS SOLIS !!! CĪŅAI UN UZVARAIS SVEIKS !!!

03.01.2018. AIVARS Gedroics