PAR T.S. LATVISKAJĀM PARTIJĀM
Mūsu latviski rakstošie saziņas līdzekļi nemitīgi skandina, cik bēdīgi esot, ka t.s. “latviskās” partijas esot sašķeltas sīkos grupējumos, tai pat laikā prokrieviski spēki, ko pārstāv “Saskaņa”, esot vienoti, un varot notikt tā, ka nākamajā Saeimā “saskaņieši” iegūst 51% balsu, tāpat, kā tas jau vairākus gadus ir Rīgas Domē. Šādi rakstošie un runājošie ļautiņi gan allaž spītīgi izvairās pamatot, ar ko, viņuprāt, tās slavējamās partijas ir labākas par kritizēto “Saskaņu”, un kādas vispār būtiskas atšķirības ir viņu programmās un reālajā darbībā.
Manā uztverē visas šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas līdzinās cita citai kā ūdens piles, un arī starp it kā savstarpējiem pretpoliem “NA” un “Saskaņu” es neatrodu pat 10 būtiskas atšķirības, par pārējām partijelēm nemaz nerunājot. Visas tās ir par arvien ciešāku integrāciju ES, kas neizslēdz iespēju arī laizīt pēcpusi Putina Parašai, iekšējo integrāciju (iekļaut normālo latviešu sabiedrībā okupantus, imigrantus, kā arī visu veidu gara un miesas kropļus), kas gala rezultātā agri vai vēlu neizbēgami novedīs pie pilnīgas latviešu tautas bojāejas un iznīcības, ko vairums šo darboņu, ja arī tiešā veidā nevēlas, tad šāda perspektīva viņiem labākā gadījumā ir vienaldzīga.
Pat ieminēties neviens nevēlas par Latvijas dekolonizāciju, pirmtiesību noteikšanu latviešiem savā Tēvzemē un kaut vai ES ietvaros mēģināt stiprināt valstiskuma vēl esošās paliekas, kā to šobrīd dara, piemēram, Polijas varturi. Cīņa par latviskumu šo radījumu uztverē nozīmē pārpildīt latviešu bērnudārzus un skolas ar sveštautiešiem (lūk, slavenās “skolu reformas” īstā būtība!), lai mazie latvieši jau no bērna kājas nonāktu mentāli svešā, nelatviskā vidē. Mūsu “gaišajiem” spēkiem netrūkst nekaunības ar šādām iecerēm lielīties, uzdodot to realizēšanu praksē kā lielu sasniegumu, un netrūkst diemžēl stulbu latvietīšu, kas šīs aktivitātes uzņem ar sajūsmu un ir gatavi ar entuziasmu balsot par šiem “latviskuma cīnītājiem”, kas patiesībā ir mūsu tautas kaprači. Ir pēdējais laiks mūsu tautas vairumam šo elementāro patiesību saprast!
Var rasties jautājums – ja šīs partijas ideoloģiski ir tik līdzīgas, tad kas ir tas faktors, kas liek tām savā starpā plēsties? Atbilde ir šāda: ekonomiskās intereses, sponsoru dažādība. Urlakova bandu sponsorē Putinam pietuvinātas personas, viņa opozīciju savukārt – Sorosa mafija. Klāt vēl nāk līderu personīgās attiecības, kas lika no Jenotības atšķelties t.s. “Kustībai “PAR”” un vēl dažiem sīkākiem grupējumiem (no nacionālpatriota viedokļa vērtējot, tas ir apsveicami – jo vairāk mūsu tautas ienaidnieki šķelsies savā starpā, jo labāk!), arī Bondara vadītie “reģionāļi” ir vāji slēpti sorosīti… Tiekot pie varas, viņu strīdi nav par ideoloģiju, tā visiem bija, ir un laikam arī būs praktiski vienāda, šķēpu laušana notiek par to, kurš ieņems kādu amatu varas struktūrā vai tai pietuvinātās iestādēs, kādas firmas uzvarēs konkursos, kādus pasūtījumus saņems konkrētas personas vai viņu draugi… utt., utjp.
Lūk, tieši šāda veida domstarpības parasti izsauc valdības krīzes un apvērsumus pašvaldībās. Lūk, kāpēc pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām Daugavpilī amatu zaudēja Dirsplēsis, vēlāk arī Elksniņš, tagad “kā puņķis uz drāts” savā postenī uz goda vārda turas Eigims. Vienam draugi bija “jenoti”, otrs atklāti pārstāvēja “Saskaņu”, trešais it kā pagājis nost no ZZS, bet patiesībā turpina ar to uzturēt ciešus sakarus vēl joprojām. Nekādu ideoloģisku domstarpību viņu starpā nav un nevar būt, visi viņi ir vairāk vai mazāk pārkrievoti vietējie latgalieši ar pilnīgi degradētu nacionālo pašapziņu, bet toties pārcentīgu iztapību okupantu un citu sveštautiešu priekšā. Toties ekonomiskās intereses viņiem gan ir dažādas, to dēļ notiek nepārtraukta “rīvēšanās” starp viņiem, tāpēc arī neviens no viņiem nevarēja un arī tagad nevar justies drošs savā amatā, kas šodien vēl ir, bet rīt var jau nebūt. Pretēji vairumam daugavpiliešu es nejūtu līdzi nevienam no šiem darboņiem, man ir pilnīgi vienalga, kurš no viņiem ir mēra amatā šodien un kurš būs rīt, ierindas cilvēku (tai skaitā manā) dzīvē nekas no tā nemainīsies ne uz labo, ne arī slikto pusi.
Tas pats attiecas arī uz Rīgu. Kas būtu mainījies, ja varu Domē būtu ieguvusi t.s. “nacionālā opozīcija” ar sorosieti Vilni Ķirsi priekšgalā? Absolūti nekas, ja nu vienīgi šis tips mēra personā nolemtu ar savu klātbūtni pagodināt gaidāmo “Praidu-2018”, Urlakovs līdz šīm to nedarīja un arī nākamgad laikam nedarīs, jo Putinam pidari un lezbas pie sirds īsti neiet, ko gan nevar teikt par Ķirša maizestēvu Sorosu – tam ir ļoti svarīgi, lai viņa algotņi būtu ja ne paši homoseksuālisti, tad vismaz viņiem tuvi draugi. Lūk, tautieši, domājiet, vai tas būtu tas ieguvums, par ko jums būtu jācīnās, vai tādu cilvēku jūs gribētu redzēt Latvijas galvaspilsētas Rīgas priekšgalā? Un pat, ja notiktu tāds brīnums, ka par mēru ievēlētu kādu no t.s. “Nacionālās apvienības”, vai tad Rīga kļūtu kaut par kripatiņu latviskāka? Ne uz to pusi! Valdīja taču tur kādreiz tēvzemietis Ārgalis (vēlāk gan pārbēga pie Šķēles uz TP), pēc tam arī viņa parteigenosse Birks… Vai tad latvietis savas valsts galvaspilsētā jutās drošāk un stabilāk? Ne par mata tiesu, sarīkot pasākumus 16.martā un 1.jūlijā bija pat grūtāk vēl, nekā tagad… Tas viss bija ne jau tāpēc, ka, kā šie darboņi paši apgalvoja, esot trūcis atbalsta nacionāla rakstura ideju realizēšanai praksē, bet gan tāpēc, ka šie nožēlojamie cilvēciņi paši nebija nekādi nacionālisti un nekādas nacionālas idejas (piem., Pārdaugavas monstra demontāžu) viņi pat nedomāja realizēt, tās viņiem nelikās aktuālas un nozīmīgas.
Kāpēc es šos faktus aprakstu, kāpēc kārtējo reizi atgādinu, ka 2 x 2 = 4 ? Tikai tāpēc, ka vēlos, lai nacionāli noskaņotā tautas daļa saprastu - patiesi nacionālpatriotisku deputātu mums šobrīd nav nekur, ne Saeimā, ne arī jebkurā no 9 lielākajām Latvijas pilsētām. Pieļauju, ka kādā no mazajām lauku pašvaldībām tāds varbūt varētu atrasties, lai gan es personīgi arī tur nevienu tādu nepazīstu. Un viltusnacionāļi no VL-TB/LNNK man personīgi liekas vēl sliktāki par “saskaņiešiem”, jo pēdējie vismaz neslēpj no tautas savu īsto dabu, kamēr pirmie tēlo maigas aitiņas, paši pēc dabas būdami nelietīgi, plēsīgi vilki. Arī Dombrava, Kiršteins un Šņore ne ar ko būtiski neatšķiras no pārējiem, varbūt ir tikai apveltīti ar lielākām aktiera dotībām.
Tāpēc, latvieši, neraudāsim par to, ka viltusnacionāļi varētu nepārvarēt 5% barjeru, bet dibināsim beidzot paši savu, patiesi nacionālu partiju un veidosim sarakstu no tiešām Īstiem Patriotiem. Lai to skaits nav liels, bet lai uz viņiem mēs toties droši varam paļauties, citādi iznāks kā Viktoram Birzem, kuru Liepājas pašvaldību vēlēšanās viņa saraksta atbalstītāji masveidā izsvītroja un no saraksta augšgala nobīdīja līdz vidum, noliekot blakus kādai Liepājas psihenes “klizmu operatorei”. Mums nevajag kvantitāti, bet gan augstu kvalitāti, Patriotu pulku veidojot!
LATVIETI, PAR SAVAS TAUTAS INTERESĒM VIENMĒR ESI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
06.11.2017. Aivars Gedroics