bez otām un krāsām
apglezno pasauli sals
staro tā balta
zied leduspuķes
trauslas biklas un tiklas
logi kļūst skaisti
gurkst tālumā sniegs
steidzas uz mājām kājas
sveicina slieksnis
kamīna mutē
priecīgs dzirksteļu salūts
gaidīta tieku
laimes sajūta
palo kā upe man dzīslās
murrinās kaķis
/Guna anuG/
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Ko cepies , Andri ...?
dūc kamīnā uguns
miesa un dvēsele silst
tik labi ir būt
Paldies Benita, man gan viņa spītīga, rāmjos savos turēties negribēja
Gurkst baltais sniegs zem mūsu kājām,
Māj sagulušās pārslas žilbinošiem stariem,
Ceļš aizsnidzis,tik taka ved uz mājām,
Stāv priedes sniega vaiņagiem uz pleciem...
Dzird:saimnieks pagales met krāsnī iekšā,
Tu jautā man:"Kā smaržo ziema?"
Es smejos-tu manam vaigam pieglaud
savu auksto liegi.
"Nu,jā"es saku "ar svaigumu,
Jo visas rudens smaržas sasalst ledū,
Ar sniegu - tam ir īpatnēja garša"...
Jūt gaisā malkas kurināto dūmu,
Es velku nāsīs gaisu,ostu ziemu...
Ziemai sarkans deguns.
Man arī...
U-ū!
No neta
Tavs blogs man atsausaca atmiņā Daigas Kalniņas foto izstādi. "Es mīlu ZIEMU",kuru stādīja priekšā 12.01.2018 g.
Tur tieši tika rādītas līdzīgas bildes,kuras līdzīgas pirmai,otrai un trešai bildei,kuras esi iekļāvusi savā blogā,t.i.kristāldzidrus ledus graudus - rakstus....
Tēma un saturs līdzīgs...
Forš blogs,Guna !
Bilde - uz abstrakcionismu pretendē !
Tu pasaki, kāpēc tā bilde krīt apkārt