Briesmu stāsti par šiem skaistiem putniem!

   Jā Gunta, tik nekaunīgas viņas ir un pat nekaunīgākas nekā varam iedomāties,
bet tomēr šīs “jūras vistas” glābjam, jo dzīva radība vien ir

Noseezhas uz mana balkona  margaam,shai nav iipashi paveicies,bet iisteniibaa vinhas arii meedz buut nejaukas,matrozhi,kas ir sliikushi staasta,ka kaijas centushaas ,vinhiem izknaabt acis,gruuti bijis atgainhaaties,kameer kughis vinhus savaaca

Andris,visticamāk šī kaija nav no pilsētas atkritumu izgāztuves,bet īsta jūrniece! Es to pat iedomāties nevarēju.

Ja jūra-tad zila...,dzeltena...oranža...

Vienkārši,noturīgi spilgta gaisma,bet zināmā gaismas spektrā traucētu...kaitinātu...

Kāds jau noorganizējis tīkla pacelšanu...

Jānomaina uztveršanas frekvence,lai krīt uz peldošām...

   Kāds viņas dzīves stāsts, mums to neuzzināt nekad,
bet biežāk kaijas savas kājeles zaudē jūrā, uz kuģiem,
starp trosēm un tīkliem, nepatīkams skats, bet tāda viņu dzīve
”Senajie jūras vilki zināja stāstīt, ka tās ir zvejnieku dvēselītes,
domāju pasakas, bet kad pašam iznāca pa nakti uz klaja šķērēt mencas,
klusa nakts, neviena vilnīša, aiz borta kaiju bars un kāds sarunājas,
būtu viens, tad saprotams, gļuki, bet to dzirdēja visa komanda,
te tev nu bija pasakas, mistika   

kaijas man asociējās ar netīrību....... kur miskaste, tur kaijas....

Laikam kādi klaiņojošie,četrkājainie,bomži būs uzbrukuši...Labi,ka dzīva tā kaija palikusi...Biežāk uz vēdera tupēt pienāksies...
Būtībā,kaija,ir jūras putns,kurai pilsētās nebūtu vietas...

Bilde forša - precīzs fokuss    

Labrīt
Nav tgd laika ko vairāk uzrakstīt. Bet, man šķiet, nemaz neprasās kādus komentus. Tu jau pats esi pateicis visu: "un nav atvieglojumi, ir jādzīvo un jāiztur".
Šie foto.... vieni no visīpašākajiem, ko esi publicējis. Visuzrunājošākajiem, manā redzējumā. Paldies. Un- izdevušos Tev dienu!