Kāds vilks , mūžā savā gana daudz aitu saplosījis , vienā jaukā dienā sajuta sirdsapziņas pārmetumus..., nožēlas pārpilns ! devās šamais pie mācītāja , lai ar lūgšanu spēku nostiprinātu savu radikālo lēmumu - nekad vairs ! neapbižot nevainīgās aitiņas - nini ! vairs ...
        Ilgi un dikti mācītājs lūdzās - cenšoties vilkam debesu piedošanu izlūgties ..., vilks pa to laiku raudāja - raudājaunraudājaunraudāja ! cenšoties ar asarām - savus asinsdarbus ,,atmazgāt,, ...
         Pēkšņi pa logu vilks ieraudzīja - mājās tiek dzīts aitu ganāmpulks ! Mācītājs tik lūdzāsunlūdzāsunlūdzās..., vilks iebrēcās :
- Pietiek, Svēto Tēv ! Savus grēkus apzinos un nožēloju , taču bez vakariņām palikt nevaru ! Kā bulta ----> izšāvās vilks pa baznīcas durvīm - pakampa aitiņu un prom bija !
                        /brīvs , improvizēts pārstāsts no saita ru.net./

Pasakā ikvienā  - sava mācība iekodēta .

Cēli solījumi un lieli upuri - apsolās viegli ! Par varoni kļūt /kaut vai verbālu , tikai !/- daudzi neatteiksies ...
       Taču tieši ikdienišķi sīkumi ir tie , ,,varoņu kandidātus,, - paklupina kuri ! reizēm ļoti pat triviāli tie -  šulīgas gaļiņas garša ! mutē ...

        Kā jau sapratāt , vilka tēls - kā alegorija izmantots ..., par cilvēkiem un ,,vilkiem,, mūsu pašu iekšiņās - pastāstiņš šamais ...

https://www.youtube.com/watch?v=Oze86iVvPZ4