lietus vēstules /Andras Gaigalas vārdi/
kad klusumā nāksi un būsi
mūs neredzēs itin neviens
aiz rokas nevedīs sapņi
un katliņā nepiedegs piens
ko prasīt ja mobili esam
tik mobili cik vien var būt
uz vadiem laidušies putni
no sarunām neko nesaprot
ieklausies klusumā apkārt
tālumā izskan zvans
piezvani skumjas kad pārņems
zvani kad prieka par maz
lietus vēstules logā
nožūst kā nepateikts vārds
klusumā palikt ir labi
klusums spēj uzrunāt
Atslegas vārdi: lietus noskaņojums1
Bet tas tak forši,Gunār,uzmanības nekad nav par daudz,ja vien nav "pelēkais"
sandis konstantinovs,bildē izskatās vairāk nekā veselīgs, ar pastiprinātu uzmanību pret Latvijas dāmām!
Klusums bij stundu, kamēr lija lietus......
.... aizgāju pēc stundas...
.... viņš vēl gaidīja .....
Daudz,Sandi,gan jānodzer dzīvojot!
Benitiņ, cik daudz jaizdzer, vai jānodzīvo, lai izskatītos tā kā Tu?
Lietus,balti palagi,vecs liels siena shkhuunis un ....
... tā kā sapnis , atbalss kā tāla ,
Noras brīnišķā balss -
smeldzīgā ķiršu līst - lietū ...
dedzina ! sadeg līdz pati -
........................ atbalss kā tāla ...
Nav ne slikti,ne labi,ne skumji,tikai skumīgi,taču kāda atšķirība pa vidu - neredzu.