No laika gala centušies
Ir visi gaišie prāti
Ikvienai mantai uzlabot
Tā saukto kvalitāti.
Ja iesprauž smilgu dunduram,
Tas kļūst par lidmašīnu.
Ja grib, lai zirdziņš ātrāk skrien,
Var ieziest terpentīnu.
Var dāma sevi izdaiļot
Ar krāsām un ar lakām.
Ja runcim baldriānu dod,
Lapčenoks nestāv blakām!
Kā kurā katrā nozarē,
Te daudz ir diletantu.
Bet netrūkst arī meistaru,
Kas taisa īstu mantu:
Suj svārkiem lieku pogu klāt
Un piešuj cenu traku;
Ar uzlabotu gludekli
Bliež pircējam pa maku;
Bāž vecu reņģi konservos —
Spiež kvalitātes zīmi;
Sāk līmēt modes apavus
Ar ekstra puņķu līmi;
Pie desām ragus, nagus maļ,
Kas dārgāki par speķi,
Un piekarina žigulim
Vēl vienu spožu bleķi.
Drīz tualetes papīru
Gan iesmaržos, gan glancēs
Un kvalitātes emblēmu
Uz peļu slazdiem štancēs …
Jo dzīvē iet, kā dziesmā dzied
MaJ mūžu liktens dzirnas,
Tās algas velkas nopakaļ,
Bet cenas skrien kā stirnas!
1981
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Ja jau Izspiegojuši,tad nu sargājuši noteikti nav!Apliecinu!Atraitnis
Sava aroda meistars.
Varētu trīs runči uzdziedāt ! Par karstu laikam .......
Džimbai rūdi rasā!
Čigāns Ādams govis gana,
Dziesmu dungo basā:
— Varen plaša zeme mana,
Džimbai rūdi rasā! —
Saules brilles, pīckā rokā,
Tranzistors pie sāniem …
— Nu, — es prasu, — kā tev sokas?
Kā tev iet ar plāniem?
— Fermā tagad tādi plāni,
Ka jedritvai micīt!
Drīz būs jāieskrūvē krāni
Govij katrā cicī.
Vistas kā no lielgabala
Olas ārā bliezis,
Cūkai dos no viena gala,
Otru galu griezīs.
Agrāk ļaudis bija tievi,
Dažs no bada pampa.
Tagad visi, ak vai dieviņ,
Tik tai māgā stampā.
Ed un ēd, un vēl nav gana,
Sviestu, ga]u prasa.
Tad nu raujas ferma mana,
Džimbai rūdi rasā! —
Ādams, vienreiz muldēt sācis,
Nevar beigt, kā rādās:
— Vai tu zini, kādēļ acis
Govij skumjas tādas?
Nabadzīte, neredz bulli,
Kauču gaidīt gaida.
Visi tikai slauc kā dulli,
Tik tos pupus spaidal
Var jau kapeiciņu savu
Gūt ar darbu čaklu. —
Ādams dēlam pirkšot «javu».
— Ka tik nelauž kaklu.
Jauniem visi celi brīvi,
«Dod!» un «dod!» tik klaigā.
Cel tu viņam gaišo dzīvi,
Pats bez biksēm staigā.
Tad nu raujos es pēc traka.
Aiziet viss kā akā.
Sieva katru rītu saka:
«Pamaz naudas makā!»
«Tu man dārgāka par zeltu!»
Es šai dodu druku.
«Ja es tevi gaisā celtu,
Būtu beigts ar brukul» —
Tā, lūk, dzīvo vecais Ādams,
Dziesmu dūkdams basā,
Garo pīcku plīkšķinādams, —
Džimbai rūdi rasā!
1970
/Valdis Artavs/
Un jauki pavadīja līdz lidostai...