Tur jau ir tā sāls,ka var rakstīt,ko vēlies. Ir jauki,ka spēj uzrunāt,vai uzrunā mani.Laikam ejot publika mainās,nevar uzspiest savu viedokli visiem.Ja patīk diskutēt un māki to darīt,vienmēr ir interesanti,pat ja domas atšķiras.

    Nē, Benita- tā gluži vis nav.
    Ilgus gadus te rakstīju, biju radusi vietu, KUR izteikt gan savas domas, gan sajūtas, īsāk sakot- SEVI no sevis laukā. Man tas gan nozīmēja, gan palīdzēja daudz, visvairāk tad, kad biju atšķelta no savas zemes, tautas. Tad, kad šī vietne zaudēja savu nozīmi, kļūstot pliekana un virspusēja ļoti, tad devu sev solījumu: Nevajag. Neturpini. Bet- pieradumam jau spēks pamatīgs!, un gadījās, kad, sasāpinātos savas dzīves brīžos, sev doto solījumu nepildīju. Pēc- nācās vnk dzēst. Dzēsu.

     Lai nu tur kā. Kāda gan tgd tam nozīme?  
     Katrs izvēlamies savu ceļu. Tevis rakstītais- var patikt vai nepatikt. Man, lielākoties- nē. Bet tas, ko nespēju neredzēt, Tu savos ierakstos esi- Pati. Atšķirībā no otras šejienes biežrakstītājas, kas bieži sarunājas komentos pati ar sevi. Lai jau tiek cilvēciņam, kkādā veidā- apdalītam!!   Tādēļ uzskatu, ka cīnīties ar kko tik maznozīmīgu un niecīgu- ir vsp kā vērts; un- sen jau esmu likusies mierā. Veiksmīgi visiem!!!    

Ingrīda,to pašu varu pateikt par Tevi,kad publicējot savus blogus pati ar sevi sarunājies,līdz bezspēcībā negūstot atbalsi,viņus izdzēs.

    Jauku nedēļas nogali Jums!!!    Kā jau ierasts- bezgala piepildītu!!!  

     Jā, jā- Tavs labirints, kuram ej cauri- šķērsojot, krustojot, pārkrustojot, izdzīvojot, pielaizoties, akceptējot.... utttt., amigos, cik noprotams, paveroties te ;) Kāpēc, ja jau Tev tik nozīmīga atrašanās šeit, šajā tukšumā, nemācies no savas gara radinieces ilgas?? Tak sāc arī Tu sarunāties (iekomentēt, atbildēt) pati sev/ar sevi, kliedējot savu vientulību; būs daudzšķautņaināk un jautrāk- uzjautā viņai!! Ne jau velti tik ļoti šī berzējas te- lielākoties pati ar un ap sevi! ;D ;D ;D

Shuupolhu efekts,rezonanse,mees nevaram visu laiku atrasties miera staavoklii un arii nemiera,ne,viss kaadreiz beidzas,lai atkal saaktos...

Ingrīda,varbūt ikvienu,tikai kāpēc? It kā neesmu no vājajam sievietēm. Tas laikam nozīmē,ka esmu sašķobījusies!   Es neprasu padomu kā tikt laukā,jo tas notiks vienalga pēc dienas,divām,varbūt nedēļas,godīgi -  es neatļaujos ilgi gozēties savā iedomātajā komforta zonā,būtībā pat to ieplānoju,tātad varu atļauties.Man ir vajadzīga pauze,lai turpinātu iet cauri savam labirintam.

     Benita.
    Tas, pa reizei, skar ikvienu :)
    Tas, kas mums jāiemācās:  sevi no tā disbalansa izdabūt laukā; un- te jau veids, katram savs- kā??  
    /ne te tā vieta, kur klāstīt, kā to daru es, vai ne? ;)/ ..

    Jauku pirms- piektdienas vakaru!!!!  

Ak ,Aleksandr,arī es esmu par nerātnībām,taču šahu spēlēt nemāku! Dažam izdodas  nerātnības mūža garumā.

....,jurists neesmu,
bet nerātns - varētu būt  

Karuselī var izbaudīt pārāko dis !  

Vasilij,Tavu komentāru lasot uzreiz pieaug apziņas transformācija un provocē iekšējās pretrunas.

Un nav intreses par tītaru skaitu cepetī,jo tikpat viens...

Nav iespējamas provokācijas uz privātumu...atraitnis.Nevaru spriest.

Aleksandr,Tu jau runā kā optiministiski nerātns jurists!

Benita,līdz matam mēs visi nonāksim agri vai vēlu....Bet,lai izvairītos no tā,jāveic aizsardzības zona,kur būtu brīvgājiens jebkurā virzienā....

Guna,traki jūtos,kad esmu nonākusi pati savā labirintā,bet labi,ka tas ir savs...

Gunār,tā jau saka,ka mums katram līdz nāk ikdienā bailes.Laikam vēl neesmu pietiekoši sabijusies,lai izlīstu ārā no komforta zonas,kurš ar savu haosu šobrīd jauc visu prātu.

Aleksandr,līdz -matam - dažreiz jānokļūst.lai sevi uzpurinātu...

...,šaha terminoloģijā ir -  "pats".