No rīta jau nu ļoti vēss.
Parkā vairs nav tik drūmi.
Nedaudz pasportojam.
Prasās pēc smagākiem baltiem palagiem.
Rūbija.
Atslegas vārdi: Dzīve38631
Benita L. 25. nov 2018. 18:04Paldies,Guna,par vērtējumu.
Benita L. 25. nov 2018. 18:02Valija,forši piemetināji!
Guna a. 25. nov 2018. 14:45Mirkļi pelēkie dabā - rāmu apceri rosinoši ..., nāks pirms ziema - ar sniega baltumu žilbināt ...
Jaukas pastaigas bildes - sanākušas !
Valija Y. 25. nov 2018. 12:43Rūbija ar vienu ausi Gunāru klausa ar otru Aleksandru.
Benita L. 25. nov 2018. 10:21Aleksandr,Rūbija sardzē!
Aleksandrs V. 25. nov 2018. 10:15Rūbija uzmanīgi pēta,kas var traucēt Jūsu labvēlīgo pastaigu...
Benita L. 25. nov 2018. 10:01Paldies,Gunta!Strādājam pie tā.jo viņa uzskata sevi par nefotogēnisku.
Gunta L. 25. nov 2018. 09:54Tava Ruubija vienmeer forshi iepozee gan novembra dreegnumaa,gan juunija saulrietaa!
Benita L. 25. nov 2018. 09:45Gunār! Mēs gan no kalna gala Tev mājām ar rokām un ķepām,Rūbija rēja un rāvās "lidot" uz Dzegužkalnu. Peldējusi viņa vēl nav un kuģis nobaidītu!
Gunars S. 25. nov 2018. 06:50Benita,.paldies par jaukām bildēm! Es biju uzrāpies Dzegūžu kalnā, skatījos uz Grīziņkalnu, gribēju tevi ieraudzīt,vai vismaz suneni,bet nekā. Priekšā nostājies kuģis.
Un no sniega nekādu pazīmju!
Vienas ķibeles!