Laiks skrien vēja spārniem

Tik sen šeit neesu bijusi.Ikdiena parastā. Māja ,darbs ,miga.Skrienam ka vāveres ritenī.Un kas beigās!? Un cilvēki nāk un iet.Un bērni aiziet savā dzīvē. Ieguldam savos bērnos to ko paši esam vēlējušies ,bet dažreiz ne sasnieguši.Un tā tā dzīve paiet.Vis nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala.

Atslegas vārdi: Murgs²

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Šķirot:
Jaunie komentāri sākumā
Jaunie komentāri uz beigām

Ingrida X. 4. feb 2019. 21:07

    Mani Tavā uzrakstījumā aizķēra viens konkrēts teikums:
"Ieguldam savos bērnos to ko paši esam vēlējušies ,bet dažreiz ne sasnieguši."

    Inguci Priede! Tas ir pats savtīgākais, pats sliktākais, ko vari izdarīt saviem bērniem- caur viņiem, viņu izpausmēm pasaulē šajā, censties realizēt pašas nepiepildīto. Es ļoti ceru, ka šis nebija atslēgas vēstījums Tavā stāstā, jo... ja tas būtu tā, tad... tad man tālāk vairs nav- ko...

    Protams, ka dzīve paiet- neviens mums, ienākot ŠEIT, nesolīja, ka tā stāvēs uz vietas. Protams, ka bērniem jāaiziet dzīvēs savās (vai tad mēs pašas neaizgājām?). Protams, ka bieži ir skumji un sāp; bet- TAS NAV MURGS!!!!! Tas ir mums Atvēlētais Laiks ŠEIT, un- bezgala forši!!- ka mums tas tika/ir DOTS!!!! Un tas, vai tas priecē tevi, vai dzen murgos, tevis pašas vien ziņā!!!!

    Sanāca skarbi, zinu. Neatvainošos. Mūsos katrā ir ieprogrammēta spēja krist un gausties, tikpat ļoti, cik- piecelties un sveikt atkal jaunu dienu!!!!