... uz apdriskātas drāniņas, bet tas izskatījās tik mīļi.
Bij ieplānots izmest vienu līkumiņu (šoreiz tikai pa labi ) uz vienu no manām sēņu vietām, kad minstinādamies pienāca kāds vīrs, sniegdams man šo apdriskāto drāniņas gabaliņu
Zinu, ka viņš dzīvo mūsu pansionātā, cilvēks pēc insulta, kurš nevēlējās tecēt pa straumi, viņš cīnījas ar savu slimību, esot sācis ar vingrojumiem, kad bij panācis staigāt varēšanu, vingrināja pirkstus, sāka adīt, tamborēt un kā redzēju, nodarboties ar izšuvumiem.
Ko gribēju pateikt, cieņas vērts tāds cilvēks
Nepatīk čīkstuļi, vaidētāji ..., neko nevaru, man smagi .....
Cilvēks jau tāpēc ir cilvēks ... nenogurdinăms cīnītājs, tikai tad viņš būs laimīgs un nebūs tik smagi pārvarēt neveiksmes, ar optimismu un ticību var panākt daudz
Atslegas vārdi: dzīve.putna lidojumā0
Pilniigi piekriitu un par 99% esmu paarliecinaata,ka miljonaars neko taadu nedariis.
Esam jā, tai likteņupē, bet pa straumi plūst....., manuprāt ir ļoti garlaicīgi, ir varbūt, kur jānogaida, kamēr sakārtojas viss savās vietās, kur mūsu iejaukšanās ir lieki....
Domāju,Tu jau Ingrida, pati zini, ka reizēm to likteni ir jāizaicina
Mja, Egils ir Egils, neviens dzejnieks mani tā nav iedvesmojiis
Jaukai dienai
"Likteņupē esam mēs visi- gan cilvēki, gan tautas. Upes plūst, un mēs plūstam kopā ar to, tikai katrs savā laivā : kāds iras pret straumi, cits straumes virzienā, vēl kāds, iebridis upē, gaida sapratni, kur viņam būt un ko darīt. Liktenis? Lemj? Soda? Apbalvo? Iepriecina? Ved? Kam ticēt un...kam nē? Paļauties? Uz ko? Uz sevi vai citiem? (..) Kā pareizāk? Sev pareizāk... Bet ja nu saņemt drosmi un uzsākt spēli ar likteni? (..) Risks? (..) Jā, var mēģināt spēlēt ar likteni paslēpes un tupēt ierastajā komforta zonā visu dzīvi, lai pirms pēdējās izelpas nodomātu: "Eh, garlaicīgi bija. Draņķa karma...""
(Daļa Egila Dambja priekšvārda krājumam "Pokers ar likteni")
Paldies par dzejoli!
Gunār, Tavi vārdi ir patiesi, bet optimismu turi vienmēr līdzās, lai cik grūti nebūtu, tas palīdz
Paldies, Ingrida, ļoti skaisti vizuļošs ezers Tev bildītes vienmēr perfektas, man patīk, malacīte, lai Tev darbiņi sokās
Tieši šobrīd lasīju dzeju ..... pēc savas darba dienas.....
Piedod tiem, kurus mīli,
Un tiem, kas sveši Tev šķiet.
Un nedraugiem saviem piedod,
Un tādiem, kas Tevi nīst...
Teiksi - tas ļoti ir grūti!
Piekrītu Tev, mans draugs.
Bet citiem, ja piedot spēsi,
Iekšēji brīvs Tu varēsi kļūt.
Akmeni azotē turot,
Arvien grūtāk ir viņu nest.
Nospiež tas paša sirdi,
Un neļauj laimīgam būt.
Piedod tiem, kurus mīli,
Un tiem, kas sveši Tev šķiet.
Un nedraugiem saviem piedod,
Un tādiem, kas Tevi nīst...
/Egils Dambis/
Frēzij!!! Parakstos zem katra Tevis uzrakstītā vārdiņa- gan bloga tekstā, gan komentos! Biju dažas dienas ārpus savām sienām, un tā nu sanāca, ka arī savā domāšanā, attieksmē pret šo un to uztaisīju mazu revīziju; svētīgi!!!
Tagad padarāmie darbiņi saskrējuši tipiņu tapiņu, tāpēc vairāk neko te neizteikšos, bet ieraksts ir vērts, ļoti ļoti!!! Paldies Tev!!!
Tev- Kristālezeriņa mirdzumiņš vakarpusē:
Cietumā nokļūt nav problēmu...Pat nevainīgs tiek nobēdzināts tur..
Zinu vienu cietumnieku,kuram dodu visu cieņu par viņa sirsnību,taisnīgumu un cilvēciskumu.
Cilvēki ir dažādi,un dažādi skatās uz dzīves sarežģītību - veselīgumu.
Nezinu, Aleksandr, viņš ir bijušais cietumnieks (no citu stāstiem, neesmu interesējusies un ar pašu kontaktējusies), aizstāvot savu ģimeni, nošāvis bandītu un policistu, kāpēc viņš ir pansionātā, nezinu, tā ir viņa dzīve, bet mani izbrīna viņa gribasspēks, tai dienā viņš tālāk bij devies sēņot un nomaldījies, mana vedekliņa viņu bij paķērusi uz ceļa citā pusē. Zinu, ka pēc insulta ir grūti atkopties.....
O - oo! Kāds sanervozējies pelēkais ļipainis pieļipatojis manā blogā cilpas Dziedātājs Vitass arī ir ļoti iedomīgs un lecīgs, tāpēc jau esi zem viņa nika.
Pa visu savu dzīvi neesmu bijusi patērētāja, kas Tev nepatika manā blogā
Tas Tev pārdomām!!
Pats par sevi sapprotams,ka paša pēc,vārdabrālis, cīnās,bet,lai varētu dzīvot,sarunāties,darboties,ģimenes lokā - sabiedrības vidū !!!
Un ot točki do točki!
Jo beidzot tas idiņs atstiepis klāt to,un kas ir ticis prasīts,neviens nav uzbrucis,vai atņēmis,vai citādi kā pierunājis.
Frēzija, cilvēks kurš neko nedara, sāk izdzist! Nepiespiesti darbojoties ar patīkamu lietu, stundas lido ātrāk, domas kļūst gaišākas. Dažiem mūža beigas pienāk veselam. Diemžēl vairākumam tas ir apgrūtinājums un vēl pamestības sajūta. Nedomāju, ka nodzīvot līdz lielam vecumam ir jauka pastaiga. Magoņzieds! Tas ir lieliski!
citi to jūt
laimi sevī rod , un tikai...........ja insults tevi skar...........laimes vairs nav
nenogurdināms cīnītājs........... un laimīgs ........ patērētēja domāšana
optimismis ir laba lieta, ja tikai vien pati sev tici.............
pensionāres tikai te vien. neinterese. ko tu zini par neveiksmem un par smagumiem , kurus vajag parvaret??? vai zini ka tas ir ?
liekas, ka runā par to ko pati nezini. sēņotāja, un tikai.......
Benita, Tu saki man patīk Tavs humors un optimisms
.... bet par to straumi runājot, ir cilvēki, kas ausis nokāruši .. - "ko, lai saka, tāds mans liktens un jānes līdz mūža galam, cik man atlicis" .....
Vienkārši besī tādi saskābuši cilvēki ..... mužīg pieviltie, apbižotie, sāpinātie
Aleksandr, nedomāju, ka to viņš ir paveicis sabiedrības dēļ, domāju, nesalaužams cilvēks to darīs pirmkārt jau sevis dēļ, starp citu, viņa vārds arī ir Aleksandrs
Man prieks par tādiem cīnītājiem!