Juutos komfotabli arii viena,bet cilveekam kaads noteikti ir vajadziigs...

Esmu vientuļa, bet pašpietiekama, līdz šim, laika vienmēr pietrūkst. Liekas ka vajadzētu spiest pa bremzēm un pieklusināt skrējienu pa dzīvi, bet kaut kā nesanāk, un jaunie nevientuļnieki lai provē tik mani panākt, kaut kādi pavītuši, vienaldzīgi, bez enerģijas.

https://www.youtube.com/watch?v=ZjkLbgPBbIw
                                
                                            

Arī atceros brīvsoli,ieradās meitenes...sadalījās...nekur nebija jāiet...oficiāli,jo pārbaudes...

Neticami jauks brīdis bija brīvsolis armijā, politnodarbību laikā, atrasties aiz žoga, garā zālē vienatnē... ar savām domām!  

Kuru gan spētu tāds psiholoģiskais karš saistīt,ja pastāvīgā balsta meklējumos...

Benita, es kā vienmēr steigā, par to stuti gribēju pieminēt..., ne jau vienmēr vajag pasniegt savu plecu grūtā brīdī, bezkaunīgiem cilvēkiem tas kļūst par ieradumu, tas gan ir skumji ....  

Gunār,vai par sevi raksti?Vientulība vajadzīga pat visnodarbinātākajam cilvēkam.Dzīvot vientulībā ir izturības pārbaude.

Aleksandr,Tava atbilde ir saudzīga.Bet dažreiz nākas stutēt no vislabākajiem apsvērumiem,bet tad saproti,ka nedarīji pareizi,jo arī stutei ir svara ierobežojums un izturība.

Frēzij,Tev taisnība par dvēseles higiēnu kā paša tīrīšanos.

Viņa atgriežās-nekas ļauns nebija noticis...kads aplaupījis(kad krāsoja lūpas...

Ja lūpas krāso,vai pazaudē naudu?

Pat zīmējums-samocīts...

Tā laikam ir, iztīrīt visu nevajadzīgo. No vientulības līdz vienaldzībai viens solis. Stiprs cilvēks vienmēr atradīs ar ko aizpildīt savu ikdienu, vientulība lai paliek čīkstuļiem  

Noteikti pagatavo viņam kaut ko no sēnēm...

No malas cilvēkam atrasties stutes vietā - varētu būt...
Bet,radiniekam,kam šis cilvēks bijis un ir ļoti dārgs - diez vai...Viņs sevi nenosauks par stuti,bet gan par veselīgu aukli,un uzmanīs ik uz soļa.
Kaut gan,zinu cilvēkus,kur vistuvāko cilvēku,māti ievērojamā vecumā, pamet novārtā....Tāpat ir arī otrādi,ar svešiem cilvēkiem,kuri sniedz palīdzību un uzmana slimo vai slimos....

Kā tu to zini? Stiprs vientuļš cilvēks var sakārtoties!  Domu virziens pamazām zaudē stabilitāti, sākās depresija, atstumtības sajūta, uzradīsies slinkums, izzudīs vēlēšanās kādam patikt, kaut ko teikt un... Ja izzūd pienākums, rūpes un nekas neaizrauj, dzīve kļūst bāla nenozīmīga. Eksemplāri kuri pastāvīgi meklē kašķi, dodami šķietami vērtīgus padomus uz īsu brīdi atspirgst, iespītējas, bet tā visa rezultātā sevi izpumpē. Kas  var būt labāks par darbu kurā tu ieliec visu savu radošo enerģiju, kurš dāvā prieku  sev un citiem!   Vientuļnieks uzņemoties rūpes par dzīvnieciņu aktivizējās, ir pienākums.  Dzīvei atvēlētais laiks darbīgam paiet ātri! Tā man šķiet, bet kā ir patiesībā?