VAI LIELBRITĀNIJAI TIEŠĀM IZDOSIES IZRAUTIES… ???
    Mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas ir piedzīvojušas lielu triecienu – pirmoreiz 1950.gadā 9.maijā toreizējā Francijas premjera – žīda Roberta Šūmana - dibinātās kosmopolītiskās impērijas ES vēsturē kāda no dalībvalstīm ir izrāvusies no tās ķetnām un vismaz formāli atguvusi savu neatkarību. Ceļš uz to bija gana ilgs un grūts. Vairums Lielbritānijas varturu vai nu negribēja, vai, labākajā gadījumā, necerēja, ka notikumi attīstīsies šādā virzienā. Deivids Kamerons, kas 2016.gadā pildīja britu premjera funkcijas, organizēja referendumu, būdams pilnīgi pārliecināts, ka vairākums vēlētāju nobalsos par palikšanu ES, kā tas savulaik jau bija noticis 1977.gadā. Viņam un Sorosam draudzīgi saziņas līdzekļi (arī Lielbritānijā, tāpat kā pie mums, tie ir nospiedošā vairumā) tā to arī formulēja – referendums par PALIKŠANU ES (skat. https://www.tvnet.lv/5095466/kamerons-referendums-par-lielbritanijas-paliksanu-es-notiks-23-junija). Lielbritānija taču čum un mudž no imigrantiem (arī no Baltijas valstīm tur tādu netrūkst), daudzi no kuriem jau ir ieguvuši britu pilsonību, nav ne mazāko šaubu, ka vismaz 99% no tiem balsoja par palikšanu ES. Savukārt, vietējiem britiem gan jau sorosītu mēdiji pratīs sakompostrēt smadzenes. Piedevām noteikti bija plānots uzkurināt veco naidu starp angļiem, skotiem, īriem un velsiešiem, ieborēt, ka pēc izstāšanās no ES noteikti sākšoties pēdējo triju tautu diskriminācija (analogi kā Interfronte savulaik baidīja, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas gansi nolinčošot visus krievus, baltkrievus un ukraiņus). Saprotams, ka aģitācija saziņas līdzekļos praktiski notika “vienos vārtos”. Un tomēr notika brīnums – kaut ar nelielu balsu pārsvaru, vairums vēlētāju nobalsoja PAR IZSTĀŠANOS no šī pretīgā kosmopolītu-masonu-pederastu zaņķa, ko dēvē par ES. Pats Kamerons bija par to ļoti šokēts un nebeidza vien sūkstīties pat vēl vairākus gadus pēc notikušā, ka nemūžam nebūtu atļāvis rīkot referendumu, ja zinājis, ka tauta nobalsos “nepareizi” (skat. https://www.tvnet.lv/6777933/kamerons-atvainojies-par-saskeltibu-ko-izraisija-vina-ierosinatais-referendums)/ Acīmredzot, riktīgi dabūja pa mici no sava maizes devēja Sorosa par šādu neapdomīgu soli! Jā, kā gan lai neatceras klasisko izteicienu – kad varneši redzēs, ka vēlēšanas spēj ko mainīt, viņi tās aizliegs! Tas pats attiecas arī uz referendumiem! Nožēlojamie sorosītu žurnaļugas nekautrējās pilnīgi atklāti rakstīt – kā britu varturi varēja būt tik stulbi, atļaut “stulbajai” tautai balsot, līdz galam neizpētot, kāds ir tās noskaņojums kopumā. Tik tiešām atmiņā nāk vepris Kviecējs no Orvela “Dzīvnieku fermas”, kurš skaidroja stulbajām aitām, ka vadonis Napoleons tām atņēmis vēlēšanu tiesības, tieši rūpējoties par viņu nākotni, lai tās savā stulbumā nepieņemtu nepareizu lēmumu.
    Tomēr, kas nu notika, tas notika, ar referenduma rezultātu nācās vien samierināties. Palika atklāts jautājums, kā reāli panākt to, ko tauta bija pieprasījusi? Mani personīgi nepatīkami pārsteidza Britu Neatkarības partijas līdera Naidžela Faraža rīcība, kurš apsveica tautu ar referenduma rezultātiem un tā vietā, lai censtos ieņemt premjera krēslu, paziņoja par savu demisiju un aiziešanu no politikas. Iedomājos, kā izskatītos, ja mūsu tauta, piemēram, nobalsotu par dekolonizācijas veikšanu, un LNF līderis A.Garda tai izteiktu sirsnīgu pateicību un paziņotu, ka nu viņš paies malā, lai pašu šo procesu īsteno dzīvē citi. A.Garda, protams, nekad tā nedarītu, bet N.Faražš diemžēl izdarīja. Vēlāk gan viņš laikam saprata savu kļūdu un paziņoja par atgriešanos politikā, taču tautas uzticība jau bija neglābjami zaudēta… Terēze Meja, kas ieņēma premjeres posteni pēc Kamerūna, nemaz neslēpa, ka pati nav un nekad nav bijusi izstāšanās no ES atbalstītāja, tikai pildot to, ko viņai tauta uzlikusi par pienākumu. Protams, no viņas pūlēm nekas nesanāca, līgumi, ko viņa vairākkārt piedāvāja parlamentam ratificēt, neapmierināja ne tos, kas gribēja izstāties no ES, ne tos, kas cerēja, ka izdosies tomēr tajā palikt. Iestājās tāds kā strupceļš, sorosīti jau sāka sapņos murgot par atkārtotu referendumu, kurā viņi noteikti uzvarēšot. Taču tad parādījās jauns, enerģisks politiķis Boriss Džonsons, kas līdzinājās Donaldam Trampam gan izskatā, gan uzskatos, viņš uzsāka reālu cīņu par referendumā nolemtā īstenošanu dzīvē. Diemžēl neveicās arī viņam, jo britu parlamentā bija pa pilnam sorosītu, kas visur, kur varēja, lika viņam sprunguļus riteņos. Līdz ar to, arī Džonsona sagatavotie izstāšanās likumprojekti atbalstu parlamentā neguva. Nekas cits neatlika, kā pieprasīt ārkārtas vēlēšanas, bet to savukārt nevarēja izdarīt bez deģenerātu-sorosītu atbalsta. Un te nu šie izdzimteņi atkal pieļāva kļūdu – piekrita rīkot šīs vēlēšanas, jo bija pārliecināti, ka Džonsons un viņa piekritēji tajās neuzvarēs. Galu galā – sorospistie mēdiji taču nepārtraukti kladzināja, ka tauta tagad redzot, cik grūti īstenot dzīvē ir “breksitu”, un vispār – ko darīs nabaga Lielbritānija, palikusi viena maza saliņa pasaules okeānā bez plašās savienības atbalsta (atkal nevaru nevilkt paralēles ar Baltiju, kura, kā savulaik apgalvoja padomieši, pazudīšot kā puteklītis bez stingrā balsta, ko tai nodrošinot PSRS)?
    Tomēr deģenerātiem nācās atkal vilties – Džonsona partija vēlēšanās uzvarēja ar vēl daudz nospiedošāku vairākumu, nekā “breksita” atbalstītāji 2016.gada referendumā. Un nu sorosīti vairs pat nedomāja pīkstēt par kaut kādu jaunu referendumu, jo saprata – ja tāds notiks, viņi zaudēs vēl daudz pamatīgāk. Jaunā B.Džonsona valdība enerģiski ķērās pie darba, parlaments to atbalstīja, un pasaules tautu slepkavām nācās vien kapitulēt un līdz asinīm sakostiem zobiem piekrist tam, ka Lielbritānija no 2020.gada 1.februāra vairs neskaitās ES dalībvalsts. Tika uzvarēta svarīga un nozīmīga kauja, kas prasīja ne mazums upuru; paldies Dievam, vairāk gan garīgā, ne fiziskā plānā. Tomēr kauja vēl nav viss karš, un seko loģisks jautājums – kas sekos tālāk? Kā zināms, tagad sāksies vēl garas un nogurdinošas sarunas par līgumiem, kas tiks slēgti gan ar valstīm, kas paliek tautu cietumā ES, gan tām, kas atrodas t.s. “3.pasaulē”. B.Džonsons cer, ka tās izdosies sekmīgi pabeigt līdz šā gada beigām, bet viņa nelabvēļi ņirdz – nekā vecīt, tu tak redzi, cik reižu nācās atlikt formālās izstāšanās pasludināšanu, te tu tiksi bremzēts vēl pamatīgāk… Un tiešām, “breksita” pretinieki darīs visu iespējamo, lai valsts formāli būtu it kā izstājusies, bet reāli viss paliktu pa vecam. Nav noslēpums, kāds bija galvenais britu motīvs balsot par izstāšanos – lai viņu valsts beidzot nebūtu caurstaigājama sēta, lai Londona neizskatītos pēc Ēģiptes vai Nigēras galvaspilsētas, kā tas diemžēl ir tagad… Būs ļoti maz prieka, ja Lielbritānijā paliks visi esošie imigranti un varbūt pat jauni turpinās ieplūst (nu gluži kā Latvija un Igaunija, kas pēc neatkarības atgūšanas palika slāviskas un netika dekolonizētas). Protams, momentā atbrīvoties no visiem ieklīdeņiem neizdosies, arī Ženēvas 1949.gada Konvencija te diemžēl nepalīdzēs, tomēr šis svētīgais process ir jāsāk… Sākumā, protams, jāņem pie dziesmas tieši nelegālie imigranti, it īpaši no valstīm, kas nav Eiropā… Tramps diezgan sekmīgi ir ierobežojis laimes meklētāju ieplūšanu no Meksikas, daudzus ir jau ari izraidījis, ceru, ka Džonsons sekos viņa piemēram… Protams, jādomā arī, kā pārkārtot valsts ekonomiku, lai tai nevajadzētu tik daudz ārzemju darba roku, daļu ražošanas jāmēģina robotizēt un automatizēt, citu varbūt pārcelt pat ārpus valsts robežām… Tas nebūt nav viegls uzdevums – panākt, lai valstī nebūtu bezdarba, bet vienlaikus nevajadzētu ievest t.s. gasterbaiterus. Starp citu, ar 1.uzdevumu LPSR - gods un slava – tiešām bija tikusi galā, bezdarba tur nebija, taču par pēdējo komentāri lieki – notika apzināta hipertrofētas rūpniecības radīšana, lai būtu attaisnojums Latviju kolonizēt un rusificēt. Savukārt, britiem nu būtu jācenšas organizēt dzīvi tā, lai pamatā iztiktu paši saviem spēkiem. Tas diemžēl, nav tikai sorosiešu propagandas auglis, ka vairums britu negrib strādāt t.s. netīros darbus, tāda problēma ir teju visā t.s. pārtikušajā Eiropā, par to jau sen agrāk esmu rakstījis. (skat. https://spoki.lv/tribine/Darbs-un-daritaji/697517) Ja šinī jomā nekas nemainīsies eiropiešu apziņā, tad viņiem vai nu būs jādzīvo mēslu bedrē šo vārdu vistiešākajā nozīmē, vai jāturpina atšķaidīt sevi ar imigrāciju. Ļoti ceru, ka Džonsons un viņa piekritēji to apzinās un domā, kā risināt šo problēmu. Starp citu, sorosieši patlaban aktīvi propagandē uzskatu, ka valstij vajadzētu garantēt iztikas minimumu arī tiem, kas var, bet NEGRIB strādāt – saprotams, ka tas ir ar vienu mērķi: attaisnot imigrantu ieplūšanu, jo mūsējie, redz, esot slinki, bet kādam taču darbs ir jādara. Šim principam mēs nedrīkstam piekrist! Atcerēsimies, ko savulaik solīja pērkonkrustieši -  DARBU un maizi (nevis bezmaksas izpriecas) Latviešiem !!! Lūk, to tad Džonsonam un viņa sekotājiem būtu jācenšas britiem nodrošināt! Visbeidzot, ja Īrija un Skotija nolemj, ka tām labāk ir būt ārpus Lielbritānijas, bet toties iekšpus ES (līdzīgi kā Abhāzija un Osetija nomainīja Gruziju pret Krieviju), jāļauj tām bez naida un vardarbības izmantot šādu iespēju, jo ar varu nevienu par draugu nekad nepadarīsi.  
    Kopumā es tomēr vēlos būt optimists. Ļoti ceru, ka Lielbritānija ir tikai pirmā bezdelīga, kas pamet ES, drīzumā tai sekos arī Ungārija, Polija, Čehija…un varbūt pēc kāda laika arī Baltijas valstis. Tādi monstri kā ES nav jāpārveido un jāreformē, tie ir jālikvidē, jānojauc līdz pamatiem, jāatgriežas pie nacionālas, atsevišķu valstu Eiropas, kāda tā bija līdz 2.pasaules karam. Mafiozās cionistu-masonu-pederastu ložas grib izveidot ne tikai bezrobežu Eiropu, bet arī visu pasauli, tomēr izskatās, ka pēdējā laikā viņu plāni sākuši nopietni “buksēt”. Ļoti ceru, ka Soross drīz nosprāgs fiziski, bet viņa idejas – garīgi. Protams, tas nenotiks, ja mēs par to necīnīsimies !!!             PAR LATVISKU LATVIJU UN ĀRISKU EIROPU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!

02.02.2020.                                Aivars Gedroics