Atriebība esot jāservē aukstajā galdā ...,
taču ne šajā gadījumā , kad atdarīšana uz karstām pēdām - sanāca superīga !
Gadījums šis izdomāC , vai iz dzīves - ne jausmas ..., vnk aplaudēsim drosmīgajai sievietei un izbaudīsim story .
Enjoy !
Es iepirkos un , kad iestājos rindā pie kases, lai samaksātu, mani 20 eiro nokrita uz grīdas.
Cilvēks, kurš stāvēja man priekšā un jau beidza maksāt par pirkumiem, lēnām pieliecās un paņēma manus 20 eiro.
Es nodomāju, ka joprojām pastāv laipni un gādīgi cilvēki... Ar lielu smaidu, izstiepu roku, gaidot, kad viņš man atdos manu 20 eiro banknoti, mēģināju turēties pa gabalu un gatavoju pateicības runu par šo žestu.
Bet pēkšņi tas, ko viņš pateica, lika man samulst un klusēt:
′′ Kas ir uz grīdas, pieder tam, kurš to atrod!" un viņš aizgāja... nesteidzīgi, it kā nebūtu izdarījis neko sliktu.
Paskatījos uz kasieri, sievieti aiz sevis un apkārtējiem cilvēkiem, kuri arī redzēja šo ainu, un viņi visi bija pārsteigti, un klusām kaut ko čukstēja viens otram.
Varēju jau izsaukt apsardzi, bet tas viss šķita tik absurdi un nereāli, ka izvēlējos atrisināt šo negaidīto situāciju pati...
Atstāju savus iepirkumus uz grīdas pie kases un sekoju vīrietim līdz stāvvietai, lai atgūtu manus 20 eiro.
Sapratu, ka mani vēro divi klienti, kas tajā brīdī bija man blakus- fiziski spēcīgi puiši... Šis fakts mani nomierināja.
Es piegāju pie vīrieša un paprasīju savu naudu atpakaļ, bet viņš paskatījās uz mani ar nicinājumu un uzvedās tā, it kā es būtu neredzama..
Viņš lēnām nolika savus divus lielos maisus uz zemes, lai no jakas kabatas izņemtu mašīnas atslēgu... Un es nodomāju - tagad vai nekad!
Paņēmu abus viņa maisus un teicu: ′′ Kas uz zemes, pieder tiem, kas atrada!" Un skrēju starp bailēm un smiekliem, bet ļoti lepojos ar sevi...
Publika sāka aplaudēt un izveidoja drošības kordonu, lai nepieļautu, ka nelietis mani vajās.
Viņš pat nemēģināja... Es domāju, ka viņš bija pārāk aizvainots.
Viņš dusmīgi pameta stāvvietu...
Es sajutu adrenalīna, baiļu un nervozitātes plūdmaiņu..., bet pēc tam skaļi smējos līdz asarām...
Kad atgriezos mājās, atvēru pakas un atradu:
- 2 kg svaigu lielu garneļu,
- 1 labs lasis.
- 1,4 kg liellopa filejas
- organiskais siers un jogurts
- cepta maize no mājas miltiem
- 2 iepakojumi ar nūdelēm
- 2 iepakojumi ar bioloģiskiem sarkaniem āboliem
- 2 burkas ķiršu ievārījuma
- 1 ar rokām darinātas stikla foie gras
- 1 liela majonēzes burka
- 2 kg sviesta
- 1 pudele Jack Daniels, 1 pudele Dom Perignon
Tik daudz iepirkusi par 20 eiro es vēl nekad neesmu!
Un te nu es esmu...
Malkoju glāzi Dom Perignon un izbaudu foie gras.
Vai vēlies lasīt tālāk?
Acīmredzot, tas nenotika ar mani...
/no neta/
Atslegas vārdi: varbūt kādam noder0
Vaaasilij ...,
par ,,redisku,, - nepaliec !
Papildus peļņai nākošam gadam...
Pirmiem redīsiem...
Acīmredzot, tas nenotika ar mani jo, Dom Perignon,glāzē vēl nebija beidzies
kad <dziņ,dziņ,dziņ> atskanēja uzstājīgs durvju zvans . Nolikusi pusizdzerto glāzi
uz galdiņa, nedrošiem soļiem, devos durvju virzienā jau domās mēģinot apzināties
kaut vienu–iespējamo ciemiņu. Durvju actiņā redzētais mani galīgi izsita no sliedēm...
aiz durvīm,turot rokās milzīgu grozu ar baltām rozēm,stāvēja neredzēts jauniņš vīrietis spilgtā darba kostīmā .
Kurjers–atslābinājusi sasprindzinājumu vēru vaļā durvis .
Jaunais cilveks ,milzīgo ziedu grozu, nolikdams atvērto durvju ailē novēlēja man
<Jauku vakaru> un ,palēkdamies– par vairākiem pakāpieniem, izzuda skatienam.
“Ak jēziņ!!!”– Dusmīga izdvesu es kad manas rokas nespēja pat izkustināt,
lielo ziedu grozu, un pacēlusi acis sāku lūgties palīdzību debesīm .
Dusmas izgaisa kad sapratu : Kurjera pienākums–nogādāt sūtījumu līdz durvīm–un te,nolaižot skatienu uz zemi, es iekļuvu ELLĒ
Otrpus ziedu grozam izstieptās rokās turot manus,veikalā atstātos,pilnos iepirkumu
MAISIŅUS!!!!! stāveja mans nesenais pāridarītājs ........
–Atvainojiet! Jūs aizmirsāt pirkumus!!! – smaidīdams noteica nekaunīgais pāridarītājs
un, kad jau,manas rokas–neapzināti.... sniedzās pēc maisiņiem, piebilda :
– Ja Jums nekas nebūtu pretī ,es varētu palīdzēt..... ienest ziedu groziņu vien–samaksai,
Palūdzot glāzīti Jack Daniels –
–Pašapkalpošanās!–pusmaņā izdvesu es un paķērusi vieglos pirkumu maisiņus devos virtuves virzienā .
Tā nu,vēl– līdz pat šai dienai,nespēju saprast vienu, vienkāršu–itkājau,lietu : –No kurienes gan, Ik rītu, pie manas gultiņas ,uz galdiņa parādās karsta kafijas krūzīte ar garšīgām brokastmaizītēm???–
Kā arī,reizi–pa reizei,aizbraucu uz to– “nejauko bodīti” lai paslavētu sevi un .........................
Nu ko tik neizdomā .....sievietes lai tiktu pie kārotā ....... .......
Pāļdis! ļūti nūderieja , jo smejūs, jau kurū dīnu, kai....
Izlasīju ar lielu interesi!
Interesants gadījums! Malacīte tā sieviete! Drošiem un attapīgiem pieder pasaule!
Smuka bilde,ar kaki màkslinieku !
Jà Guna,pelîte man bija kà izeja uz pasauli
Sveika !
Attapigam cilvekam galaiznakums ir pozitivs...
Sanāca kruti !
nekas nava nejaushi,Mîlumin