... kādas skumjas acis aiz loga -
pamanīja Mēnestiņš ...
- vēlies parunāt ? jautāja .
- mīļotais nemīl vairs mani ,
nopūtās Sieviete klusi ...
- dalīta bēda - pusbēda , stāsti !
mudināja Sievieti Mēnestiņš .
- nekas nav , kā reiz bija :
solījumi , netiek pildīti kuri -
atkal un vēl ,
tiek aizmirsts un nesvarīgs ,
reiz svarīgs abiem kas bija ,
remdenas sarunas ..., rutīna -
viņš nemīl vairs mani !
- rāms upes plūdums
mīlestības kaisles virpuļus
mēdz dzīvē nomainīt -
nepārsteidzies !
bilda Sievietei Mēnestiņš .
- skaties ar sirdi ,
............................... nekļūdīsies .
....................................................
aiz loga cita -
kādam Vīrietim negulējās ...
- viss jāzina viņai !
kur es , ar ko es, daru ko es !
kāpēc tā un ne citādi ?
dari to , nedari šito ...
ak ! kā tāds policists viņa -
nemīl vairs mani ...
- laimīgais ! mīlēts Tu esi ,
atteica Mēnestiņš ...
- sievietes vienaldzības baidies !
bēg projām no kuras -
.................................. mīlestība .
/Guna anuG/
Atslegas vārdi: mēnessgaismas mistērijas120
Viens vienmēr mīl vairāk , otrs ļauj sevi mīlēt ..
Tā gan ! Mēnestiņš sliktu neieteiks ...,
tikai - otra zābakos neiekāpsi , katram pašam jāsajūt ..., ar sirdi - jāskatās ...
Mēnestiņā der ieklausīties , padomi vērā ņemami !