Stīva Džobsa pēdējie vārdi, miljardieris, miris 56 gadu vecumā:
"Esmu sasniedzis panākumu virsotni biznesā. Citu cilvēku acīs mana dzīve ir veiksmīga.
Tomēr, neskaitot darbu, prieka man ir bijis maz.
Dienas beigās bagātība ir tikai fakts, pie kā esmu pieradis.
Šobrīd, guļot uz savas slimnīcas gultas, visu mūžu atceroties, saprotu, ka visa atziņa un bagātība, ar ko tik ļoti lepojos, ir izgaisusi un kļuvusi bezjēdzīga, saskaroties ar nenovēršamu nāvi.
Tu vari nolīgt kādu, kas vadītu tavu auto vai pelnītu naudu tavā vietā, bet tu nevari pieņemt darbā kādu, kas stāvētu slims un mirtu tevis dēļ.
Atkal var atrast nozaudētās materiālās lietas. Bet ir viena lieta, ko nekad nevar atrast, kad tā ir zaudēta: Dzīvība.
Lai kādā dzīves posmā mēs šobrīd atrodamies, ar laiku mēs saskarsimies ar dienu, kad aizkars aizvērsies.
Mīli savu ģimeni, laulāto draugu, bērnus un draugus... Izturieties pret viņiem pareizi.
Lolojiet viņus.
Kļūstot vecākiem un gudrākiem, mēs pamazām saprotam, ka, valkājot $300 vai $30 pulksteni, abi dod vienādu laiku
Neatkarīgi no tā, vai mums ir $300 vai $30 maks vai somiņa, summa iekšā ir tāda pati.
Neatkarīgi no tā, vai mēs braucam ar 150 000 ASV dolāru automašīnu vai 30 000 ASV dolāru automašīnu, ceļš un attālums ir vienāds, un mēs sasniedzam to pašu galamērķi.
Neatkarīgi no tā, vai mēs dzeram 1000$ vai 10$ vīna pudeli, paģiras ir tās pašas.
Neatkarīgi no tā, vai māja, kurā dzīvojam, ir 100 vai 1000 kvadrātmetri, vientulība ir tā pati.
Tu sapratīsi, ka tava patiesā iekšējā laime nenāk no šīs pasaules materiālajām lietām.
Neatkarīgi no tā, vai ceļojat pirmajā klasē vai ekonomiskajā klasē, ja lidmašīna avarē, jūs ar to dodaties lejā...
Tāpēc ceru, ka saproti, kad tev ir draugi, brāļi un māsas, ar kuriem tu diskutē, smejies, runā, dziedi, runā par ziemeļ-dienvidaustrumiem vai debesīm un zemi, ... tā ir īsta laime!!
Neapstrīdams dzīves fakts:
Neaudziniet savus bērnus par bagātiem.
Izglītojiet viņus, lai viņi būtu laimīgi.
Kad viņi izaugs, viņi zinās lietu vērtību, nevis cenu. "
Cik dzīve ir skaista