Šis stāstiņš būs par to kā, laikos agrākajos,
Latgols gala puiši–mednieciņi jaunie,
Ziemeļnieces medīt brauca ......i  tā;          

Kad, ziemeļnieces, sadomā kur laist
Tām prātā ira doma  tikai  viena –
Ir ,laižot, jātēmē uz centru !
Un viss jau būtu lab ja tikai nebūtu
Tam–viņu ceļam ķibelīte viena –
Tas ,liktenīgais, krustojums
Ar BĒRZAKROGU priekšā ......
Kam garām neaizlaist un ,
Grib vai negrib,jālaiž vien tik iekšā .
Un tad jau ,kā nu i –pēc kroga ,
Sāk plāni cēlie  mainīties un
Laist jau gribas, stipri vien, pa kreisi
Uz Vecpiebalgas ūdensrozēm tāč  ...

To–ziemeļnieču ceļu ,atkoduši bij,
Tie,Latgols gala, puiši– mednieciņi jaunie
Un, kā tik sestdiens  pievakare nāca ,
Šie ,plintes plecos,savos dzelžu zirgos iekšā lēca
Lai tur ,aiz Vecpiebalgas aizauļojot , ceļa malā
Strīpā stātos i, ziemeļnieces jautrās,
šautu,šautu ,šautu.....      
Un kad jau kāda  arī nomedīta  tika !!!
To padusē un, turpat vien–pa labi roki,
Tai–vecā rijā nesa iekšā lai, šamo
Paplūkāt un sārtum sārtu  taisīt.          

Tur–vecā rijā, gari beņķi,galdi gari,
Tur bāriņš čoins, no mucām alus lija
Tur Cēsu muzikantu kapella
Ar bungām,cītaru ,akor’ de’ onu
Pa trako,  dziesmas jautras, vaļā rāva
Un mednieciņi  , kamīn velvē lielā,
Uz riņķi ziemeļnieces, nebēdnīgi grieza ....
Līdz, sakarsētas ,spieda padusē,
I tad ,gar rijas stūri, prom –
Uz ezeriņu,dzesināt  mazlietiņ ,stiepa.....

Tai ,ezerkrastā ,teltis,ugunskuri dega.
Tur, mednieciņi vecie,kompānijā
Sedēdami,pļāpādami , alu dzēra....
Un ,redzot puisi, kurš –to sārto,
Ziemeļnieci, dzesēt nesa,sauca;–            

Hei!Mednieciņi , jaunais!!!
Kad ,ezeri ņā, dzesinādams,
Mērcināsi, tu to, sasārtušo zosi !
Tik  turi viņu rokās ,cieši,cieši,cieši !!!
Ja nenoturēsi un palaidīsi ,  šamo,vaļā
Būs jājoņo un jāmeklē to  otrā–
Rīgas metālmākslinieku iecienītā,
Ālaukstiņa , krastā ......!!!!!!––––-–      

Kā bī–kā nebī, tur ,bet droši vien
Kad  “medībiņas jautrās”šitās
Nu nepatika, diktam ,tamiem–
Trakiem, Ziemeļ lāčukiņiem ....
Un tā nu,nakti kādu, šie bija tie
Kas atnāca un nodedzināja to–
Veco,lielo,BRĪNIŠĶĪGO , riju .
Ar ko ar izbeidzās, vien– glabājoties atmiņās,
Tā– jautrā,labā , Vecpiebalgas puses ,  
    CEPĻU SAIEŠANĀS !!!!!!!!!!!!!