Atslegas vārdi: doma23287
Ja tie abi nonāk pretrunā - diez kas nav!
Zinu, ka izšķirtos par pienākumu - tā esmu audzināta. Bet ceru, ka šāda izvēle nekad nebūs jāizdara.
Grūti. Vislabāk ir tad, ja izdodas atrast kompromisu.
Man šķiet,ka jā,jo es bērnu mīlestības dēļ nekad nepamestu
Ļoti grūti, smagi, labāk dzīvē nebūt tādas izvēles priekšā...
Bērni tomēr ir un būs pirmajā vietā, jo tur mīlestība un pienākums iet roku rokā. Ceru, ka mani šāda izšķiršanās negaidīs...
Visi gudri, kad cēloņi ar sekām sajukuši
kā rudzi ar kviešiem
/pelnrušķītes sindroms/
Milestiba uzliek pienakumus! Uzdotais jautajums parformets !
Nezinu , nav tā bijis , bet pieļauju , ka ne viegli .
piekriitu Ārijas teiktajam, lai cik tas grūti būtu - pienākums ir augstāks par miilestiibu, pret bērniem ir ne tikai miilestiiba bet arii pienākums - laidi pasaulē - rūpējies par tiem ...
Lai cik grūti būtu,bet izšķirtos par pienākumu.Arī vīrietim jāaudzina bērni ģimenē,un neviena sieviete nav tiesiska tur iejaukties.
Ja mīl, tad noteikti arī ir pienākuma apziņa pret mīļoto, bet ja ir tikai pienākums, tas nenozīmē, ka jābūt mīlestībai.
Nu,mana skatijuma.Pienakums ir pienakums.Bet milestiba ir milestiba.Un abus viena katla nebazu.
Ja esmu bijusi tadas izveles prieksa,un tas bija loti smagi,bet uzvareja pienakuma apzina.
Mīlestība jebkurā brīdi var pārvērsties ziepju burbulī ! ( Pienākumu var nepildīt ja par paraugu ņem mūsu deputātus kuri dod zvērestu kuru nepilda !)
Diezgan sarežģīti.
pagaidām vēl nav bijis jāizvēlas starp šiem abiem.Bet ja būtu,būtu laikam grūti.
Savus pienākumus nepilda gandrīz neviens, ne deputāti, ne politiķi, ne mēs, parastie pilsoņi un nepilsoņi.