Viss ir nepieciešams samērīgā daudzumā un līdzsvaroti.
Kamēr caur sāpēm
nav iziets,
laimei nav laimes garša,
īstuma nav,
ir izlikšanās.
Tāda ir liktenim
paraža.
Ej iekšā taisni puteņa
vājprātīgos smieklos,
izej
gājuma grūtumu,
dabūsi
izieta grūtuma
prieku.
saīsnāts / O. Vācietis /
ir jau viss,tikai visi to neizrāda uz āru
pārvarot neveiksmes cilvēks progresē,tātad ja nav neveiksmju jūtas apdalīts
Ta nav pasaka,bet dzive!
Sāpes un bēdas veido mūsu raksturu. Veidojas cilvēks. Vienu cilvēku daļu pārbaudījumi stiprina un veido labākus, līdzcietīgākus, otro daļu veido ļaunuma pilnus, atriebīgus. Te nu katram ir jāizvēlas, kādam kļūt, ejot cauri sāpēm un bēdām.
Ja cilvēks nav izdzīvojis zaudējuma sāpes,viņam nebūs saprašana par citu sāpēm.
Manuprāt tā nemēdz būt.agri vai vēlu diemžēl pienāk rūgtuma pilni brīži..daži no tiem ir svētīgi mums...stiprina,norūda...tikai jācer ka Dieviņš tos mums nesūtīs nesamērīgi daudz....
kad zalktis rij vardi, kam ir paveicies? abi krupi. vai ne? nesūdzies ka mušas riņko ap lampu, zalktis apēdis visas vardes.